Ja jūs nākat no toksiskas ģimenes, tad, iespējams, jums savā dzīvē ir nācies saskarties ar daudzām grūtībām, kas sliktā nozīmē ir pilnībā mainījušas jūsu pasaules uztveri.
Un, ja jūs nolēmāt pārtraukt visu saziņu ar viņiem, jo jums apnika pastāvīgi justies slikti, un tāpēc jūs sev pateicāt: “pietiek”, jo jums sevi vajadzēja pasargāt - tad droši vien zināt, ka tā ir viena no vissmagākajām lietām, ko cilvēks var izdarīt. Lai arī tas ir grūti, tā tomēr ir viena no vissvarīgākajām lietām, ko jūs varat izdarīt sev, lai jūs sasniegtu visaugstāko labumu.
Jūsu toksiskie ģimenes locekļi ir nodarījuši jums vairāk ļauna nekā laba, un jūs to zināt. Tāpēc, ja esat nolēmis būt drosmīgs un pilnībā pārtraukt ar viņiem runāt - apsveicu! Augšana toksiskā ģimenē nozīmē, ka jums bija jānomāc daudz aizvainojuma, skumju un dusmu. Un tāpēc jūs, iespējams, tagad savā dzīvē piedzīvojat šīs 3 grūtības.
1. PANIKAS LĒKMES
Ja jūs uzaugāt toksiskā ģimenē, tad jūs, iespējams, piedzīvojat panikas lēkmes pavisam citādi. Varbūt vecāki neļāva jums pavadīt laiku draugu lokā vai apmeklēt sabiedriskus pasākumus. Vai varbūt jūs vienkārši nevarējāt piedzīvot daudzas lietas, kā parastam normālam bērnam. Tas viss veicināja jūsu paniku. Viens pētījums no Ben-Guriona universitātes Izraēlā atklāja, ka lielāks procents pieaugušo ar panikas lēkmēm nāk no toksiskām un disfunkcionālām ģimenēm. “Bērni, kuri netiek mudināti darīt, mēģināt, izpētīt, apgūt un riskēt ar neveiksmi, bieži jūtas bezpalīdzīgi un nepietiekami. Šie bērni, kurus pārrauga noraizējušies, bailīgi vecāki, bieži vien paši kļūst noraizējušies un bailīgi,” raksta “Toksisko vecāku” autore Sjūzena Forvarda.
2. SAZIŅA UN MIJIEDARBĪBA AR CITIEM CILVĒKIEM JUMS IR ĻOTI GRŪTA
Neatkarīgi no tā, vai tas ir kaut kas fizisks, piemēram, apskāviens vai skūpsts, vai emocionāls, piemēram, romantiskas attiecības, ja jūs esat audzis toksiskā ģimenē, tad ļaut kādam cilvēkam jums tuvoties ir gandrīz neiespējami. Un tas nenozīmē to, ka jūs nevēlaties nekādas attiecības, jūs vienkārši jau esat apdedzinājies. Jums ir tik grūti atvērties citiem, jo jums ir grūtības uzticēties un jūs baidāties, ka atkal tiksiet ievainoti. Tie bērni, kuri uzauguši toksiskās ģimenēs, bērnību un pusaudža gadus ir pavadījuši slēpjot savu ģimeni no draugiem, jo viņi nevēlējās, lai visi redzētu milzīgo toksicitāti un disfunkciju savās mājās. Tāpēc šie bērni pārvērtās par emocionāliem invalīdiem, kuri nespēja veidot stabilas un veselīgas attiecības, jo nekad nav iemācījušies, kā atklāti runāt par savām jūtām ar vecākiem. “Lielākā daļa bērnu, kuri ir auguši ar toksiskkiem vecākiem, izaug izjūtot milzīgu neskaidrību par to, ko nozīmē mīlestība un kā tai vajadzētu izskatīties. Viņu vecāki mīlestības vārdā darīja viņiem ārkārtīgi nemīlīgas lietas. Viņi saprata mīlestību kā kaut ko haotisku, dramatisku, mulsinošu un bieži sāpīgu – kā kaut ko tādu, kuras dēļ viņiem bija jāatsakās no saviem sapņiem un vēlmēm.”
3. NARCISTISKA AUDZINĀŠANA UN NONIECINĀŠANA LIEK JUMS IZSTRĀDĀT AIZSARGBARJERU UN UZDOT JUMS JAUTĀJUMU, KAS IR ĪSTS
Ja jūs uzaugāt toksiskā ģimenē, tad jūs, iespējams, apsūdzēja un sodīja par lietām, kuras jūs nedarījāt. Jums likās, ka vecāki jūs tīši soda, kaut arī dažreiz jūs apzinājāties to, ka esat nevainīgs. Jūsu vecāki ar jums lietoja vardarbīgu un sāpīgu valodu. Viņi sagrozīja jūsu realitāti un neskaidru redzējumu par to, kas ir reāls un kas nē, liekot jums neuzticēties savām maņām un paša uztverei un emocijām. Viņi jums meloja un tas ir visbīstamākais psiholoģiskās vardarbības veids. Ja arī jūs piedzīvojat šīs lietas, tad ziniet, ka neesat viens. Pirmais solis ceļā uz dziedināšanu ir visu šo emocionālās vardarbības veidu atpazīšana un izpratne, kāpēc tas viss notiek. Jums ir jāredz un jāpieņem visi veidi, kā jūs cietāt, un pēc tam jāļauj sev dziedēt.
