Iedomājies situāciju, ka tu atnāc mājās pēc smagas darba dienas, un pirmā lieta, ko pamani, ienākot pa mājas durvīm, ir tāda nekārtība it kā tikko būtu uzsprāgusi atombumba.
Bērni savās istabās ir kaudzēs sametuši drēbes, grāmatas un rotaļlietas, virtuves izlietne ir nokrauta ar netīriem traukiem, kafijas galdiņš ir noklāts ar tukšām un pusizdzertām krūzēm, un neaizmirsīsim par suni, kurš ir pamanījies apgāzt pāris puķu podus.
Vairumam cilvēku šādā situācijā sāktos panikas lēkme, un viņi sāktu trakot. Bet neuztraucies – tas nav nekas neparasts, un ar tevi viss ir kārtībā. Patiesībā psihologi apgalvo, ka nekārtība izraisa stresu un nemieru. Psiholoģe Šerija Burga Kārtere (Sherrie Bourg Carter) apgalvo: “Nekārtība spēlē nozīmīgu lomu tajā, kā mēs domājam par savām mājām, darba vietu un paši par sevi. Nekārtība mājās un darba vietā liek mums justies nemierīgiem, nomāktiem un bezpalīdzīgiem. Un tomēr nekārtība reti tiek uztverta kā nozīmīgs stresa cēlonis.”
Jautājums ir kāpēc nekārtība rada stresu un nemieru?
Kārtere to skaidro ar šādiem astoņiem iemesliem:
- Nekārtība liek mums justies nomāktiem, jo tā mums dod nevajadzīgus stimulus, liekot mūsu maņām nepārtraukti reaģēt.
- Tā novērš mūsu uzmanību no lietām, uz kurām mums vajadzētu koncentrēties.
- Nekārtībā ir daudz grūtāk fiziski un mentāli relaksēties.
- Nekārtība mūsu smadzenēm signalizē par to, ka mūsu darbs nekad nav īsti pabeigts.
- Nekārtība liek mums domāt par to, kā mēs to sakārtosim.
- Tā liek mums justies vainīgiem par to, ka neesam organizēti, kā arī liek justies neērti brīžos, kad kāds negaidīti ierodas ciemos.
- Nekārtība slāpē mūsu produktivitāti un radošumu.
- Nekārtība mūs kaitina, jo tajā ir daudz grūtāk atrast lietas, kas mums ir nepieciešamas.
Labā ziņa ir tā, ka atšķirībā no citiem stresa izraisītājiem, piemēram, attiecību vai darba problēmām, šo ir viegli mainīt.
Kārtere iesaka to darīt šādos veidos:
- Ja tava māja slīgst nekārtībā, netīri to viens pats, tā vietā iesaisti visu ģimeni tās sakārtošanā. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir padarīt katru ģimenes locekli atbildīgu par konkrētu istabu. Tomēr, ja dzīvo viens, sāc kārtot lietas no vienas istabas, un tikai tad, kad esi beidzis to kārtot, vari turpināt ieviest kārtību arī citās telpās.
- Tu vari izvairīties no tā, ka nekārtība pārņem tavu dzīvesvietu, izveidojot īpašas vietas, kur uzglabāt lietas, kuras tu bieži izmanto. Tādā veidā tu daudz ātrāk varēsi atrast sev svarīgās lietas daudz ātrāk un vieglāk. Tomēr izvairies šīs mantas uzglabāt atvērtos plauktos, jo tad tu vienalga varēsi redzēt nekārtību, kas tev var radīt stresu. Tā vietā uzglabā šīs lietas noslēgtās vietās, piemēram, skapjos vai atvilktnēs.
- Tiec vaļā no lietām, kuras tu neizmanto, kuras tev nevajag vai nevēlies. Nav svarīgi vai tu tās nodosi otrreizējai pārstrādei, ziedosi vai vienkārši izmetīsi ārā, galvenais pārliecinies, lai šīs lietas vairs neaizņem vietu tavās mājās.
- Savukārt lietas, kuras tu reti izmanto, vari noglabāt kastēs, piemēram, garāžā, lai atbrīvotu vietu lietām, kuras tu izmanto ikdienā.
- Kad tu beidz izmantot kādu lietu, noliec to uzreiz atpakaļ tai paredzētajā vietā. Tādā veidā tu izvairīsies no tā, lai lietas nesāk krāties kaudzēs pa visu māju.
- Izveido folderi nepabeigtajām lietām. Tas tev palīdzēs divos veidos – pirmkārt, tas tev palīdzēs atbrīvot darba vietu, otrkārt, tev būs vieglāk atrast visus savus nepabeigtos projektus.
- Pārliecinies, ka papīri nekrājas kaudzēs. Veic revīziju savās avīzēs, žurnālos, ēdienkartēs, reklāmas materiālos un pa pastu saņemtajās lietās, un pēc tam tiec vaļā no sev nevajadzīgajām lietām.
- Sakārto savu darba vietu pēc tam, kad esi beidzis darbu. Šādā veidā tu jutīsies daudz apmierinātāks, jo tas liecinās par to, ka esi beidzis strādāt, un domāju, ka piekritīsiet, ka atgriezties pie sakārtotas darba vietas ir daudz patīkamāk.
- Visbeidzot, ievies nedaudz jautrības! Kad tu mājās ievies kārtību, klausies savas mīļākās dziesmas. Šādā veidā tu ne vien izbaudīsi mūziku, bet laiks paskries ātrāk un tu visdrīzāk visu paveiksi daudz īsākā laika posmā.
