“Uzmanīgāk, nenorij košļeni, citādi tā paliks vēderā vairākus gadus!”. “Paej tālāk no televizora, citādi sabojāsi redzi!” - kurš bērns gan nav dzirdējis šīs frāzes no vecākiem? Bet vecāki tās noteikti dzirdēja no saviem vecākiem un tagad nodod tās tālāk saviem bērniem. Taču izrādās, ka šiem “faktiem” nav nekāda zinātniska pamatojuma. Lūk, 10 lietas, kurām jūs, saderam, ticējāt līdz pat šai dienai.
1.Cukurs padara jūs hiperaktīvus
Vecāki, acīmredzot, būs kļūdījušies: patiesībā šo “vispārzināmo faktu” atkal un atkal neapstiprina zinātnieki. Pētījumi ir parādījuši, ka bērnu uzvedība mainījās neatkarīgi no tā, saņēma viņi cukuru vai nē. Kas gan ir mainījies? Tas, kā vecāki uztver sava bērna uzvedību. Kad vecākiem tika teikts, ka viņu bērni ir tikko saņēmuši daudz cukura, viņi ar lielāku ticamību atbildēja, ka viņu bērns ir hiperaktīvs, arī tad, kad cukuru saturošais produkts bija tikai placebo.
2.Košļene paliks vēderā 7 gadus
Tas nav tiesa. Visticamāk, tas ir saistīts ar to, ka gremošanas orgāni slikti sagremo košļājamo gumiju. Bet tas nenozīmē, ka vesela kaudze norīto košļeņu piepilda jūsu kuņģi. Tās vienīgi izvadīsies no organisma ilgāk - 7 dienu laikā.
3.Nedrīkst peldēties stundu pēc ēšanas
Meli. Bērniem parasti tiek stāstīts, ka organismam nepieciešams spēks, lai sagremotu ēdienu, tāpēc stundu pēc ēšanas rokas un kājas var ātrāk nogurt, un peldoties tās var saraut krampji (labākajā gadījumā), bet sliktākajā - vispār var noslīkt. Taču mediķi jau sen ir apliecinājuši, ka šai teorijai nav pilnīgi nekāda zinātniska pamatojuma. Ēdiet visu, ko vēlaties, un droši leciet ūdenī!
4.Locītavu krakšķināšana novedīs pie artrīta
Tas varētu izvest no pacietības apkārtējos, kuriem kaulu krakšķēšana varētu būt nepatīkama, taču Hārvardas eksperti ir veikuši vairākus pētījumus, kuros salīdzināja artrīta rādītājus starp cilvēkiem, kuri nekad “nekrakšķināja” pirkstu locītavas, un tiem, kam piemita šis nelāgais ieradums, un neatrada nekādu apliecinājumu paaugstinātam artrīta riskam starp “krakšķinātājiem”.
5.Uz mēles atrodas “zonas” dažādām garšām
Lai gan dažiem garšas receptoriem piemīt stiprāka garšas izjūta, tie nav izvietoti tikai noteiktos jūsu mēles rajonos. Vairāku eksperimentu rezultāti pierāda, ka visas mutes daļas, kas satur garšas receptorus, ieskaitot dažas mēles daļas, ir jūtīgas pret visām garšas īpašībām.
6.TV skatīšanās tuvu ekrānam var bojāt redzi
Patiesībā nē. Jūs variet sēdēt, cik vien tuvu vēlaties. Pēc Will Vision & Laser Centres ekspertu domām, televizora skatīšanās nesagādā nekādas pastāvīgas problēmas acīm. Ekrāna zilā gaisma var izraisīt acu nogurumu (uz laiku), bet šī gaisma ietekmēs jūsu acis vienādā pakāpē neatkarīgi no tā, kur jūs sēžat.
7.Burkāni uzlabo redzi
A vitamīns palīdz jūsu redzei, lai gan burkānos nav A vitamīna, bet ir beta- karotīns, kurus organisms pārvērš A vitamīnā. Taču ir produkti, kuros ir daudz vairāk beta-karotīna. Tie ir saldie kartupeļi, kāposti, spināti, aprikozes, melones un pat ķirbju pīrāgs. Olas un piens arī ir lielisks A vitamīna avots.
8.Nekad nemodiniet mēnessērdzīgos
Ja mēnessērdzīgajam nedraud briesmas, labāk ir ļaut viņam turpināt gulēt, un bailēm pamodināt nav nekā kopēja ar viņa drošību, drīzāk gan ar jūsējo. Mēnessērdzīgie visai bieži uzbrūk cilvēkam, kas tos uzmodinājis, tāpēc speciālisti iesaka viņus uzmanīgi pagriezt atpakaļ virzienā uz gultu vai arī iet kopā ar viņu. Ja nevarat viņu apturēt, izmantojiet skaļu troksni no droša attāluma, kas mēnessērdzīgo pamodinās.
9.Jūs zaudējat vairāk siltuma caur galvu
Tas it kā bija iemesls, kura dēļ mums bija jānēsā briesmīgas cepures ziemā, taču tā nepavisam nav taisnība. Pētījumam, uz kuru balstījās šie izplatītie maldi, bija daudz visādu blakusfaktoru, kas izkropļoja gala rezultātu, un neskaitāmi turpmākie pētījumi ne reizi vien noliedza šo ideju. Īstais iemesls, kāpēc “jūs zaudējat vairāk siltuma caur galvu” ir tas, ka galva ir viena no jūsu ķermeņa daļām, kas visbiežāk ir atklāta. Bet aukstā laikā uz tās ir jāuzliek cepure tieši tāpat, kā jāuzvelk pārējais siltais apģērbs.
10.Jūs izmantojat tikai 10% savu smadzeņu
Ne visas jūsu sinapses “izšauj” vienlaicīgi (varat iedomāties, kādu haosu tas radītu?!), bet pārējā smadzeņu daļa ne jau vienkārši sēž un neko nedara. Smadzenes strādā ar pilnu jaudu. “Izrādās, ka mēs izmantojam pilnīgi visas smadzeņu daļas, un liela smadzeņu daļa ir aktīva praktiski visu laiku,” - stāsta neirologs Barijs Gordons no Baltimoras (ASV) Džonsa Hopkinsa Medicīnas skolas.
Zinātne attīstās katru dienu, un katru dienu jauni pētījumi apgāž, varētu likties, nesatricināmos faktus, ko esam uzzinājuši bērnībā. Taču tādēļ mums ir vēl interesantāk soļot pa pasauli vienā solī ar laiku, uzzinot kaut ko jaunu. Ir noderīgi zināt arī dažādas sazvērestības teorijas un atcerēties, ka mūsu pasaules redzējumu izkropļo ne tikai pseidozinātniskie pētījumi, bet arī mūsdienu mediji.
