Šis ir viens no visgrūtāk izprotamiem fenomeniem cilvēka uzvedībā – kāpēc mēs novilcinām svarīgu lietu izdarīšanu uz vēlāku laiku, ja labi zinām, ka vēlāk šo uzdevumu izpilde radīs daudz vairāk stresa. Nav svarīgi, vai mēs gatavojamies nozīmīgam eksāmenam, vai vienkārši grasāmies nomazgāt traukus – jo ilgāk mēs vilcināsimies, lai sāktu to darīt, jo grūtāks šis uzdevums liksies. Racionāli domājot, saprotam, ka ir svarīgi atrotīt piedurknes un pēc iespējas ātrāk ķerties klāt neatliekamajiem darbiem, lai pēc tam priecātos par to, ka tas ir izdarīts un izbaudītu laiku kaut kam patīkamākam. Lielākajai daļai cilvēku ir vairākas lietas, ko viņi parasti mēdz atlikt darīt uz vēlāku laiku, tomēr dažiem tā var kļūt par patiesu problēmu, lai sasniegtu ilgtermiņa mērķus un attīstītos. Lai pie kuras no šīm cilvēku grupām tu piederētu, ir vairākas pazīmes, no kurām būtu jāuzmanās, kā arī tehnikas, kas tev var palīdzēt, lai cīnītos ar darāmo lietu atlikšanu uz vēlāku laiku.
Apzinies, kad iegansts kaut ko nedarīt ir un paliek tikai iegansts:
- “Man šobrīd nav īstais noskaņojums, es esmu daudz produktīvāks vēlās vakara stundās.”
- “Tikai tad, kad mani spiež termiņi, es spēju efektīvi strādāt.”
- “Šobrīd nav īstais brīdis, lai to risinātu.”
- “Man sākumā ir jāizdara kāda cita lieta.”
- “Man no priekšnieka ir jāsagaida kāda reakcija, lai es varētu turpināt iesākto.”
Tas ir apbrīnojami, kādu sarakstu ar ieganstiem mēs spējam izdomāt, lai tikai rastu racionālu iemeslu savām neracionālajām rīcībām. Tāpēc ir svarīgi būt atklātam pret sevi un laicīgi saprast, kad iegansts kaut ko nedarīt ir un paliek tikai iegansts.
Darāmo lietu iztēlošanās par daudz grūtākām kā tās ir patiesībā.
Kad tu jūti kārdinājumu kādu no darāmajiem darbiem atlikt uz vēlāku laiku, tu iespējams mēģināsi sev iegalvot, cik nesamērīgi grūts ir šis darbs. Uzmanies no tādām domām kā – “Es vienkārši nespēju ar to šobrīd tikt galā”, “Es to nevaru izturēt”, “Tas ir nepanesami garlaicīgi”, “Es to neciešu”. Tavs iekšējais dialogs var skanēt dažādi. Vai tiešām šis darbs ir kaut tuvu tik briesmīgs kā tu to iztēlojies? Gandrīz droši varētu apgalvot, ka nē. Mēģini aktīvi strādāt pie tā, lai šīs domas ievirzītu reālistiskākā gultnē. “Es noteikti neesmu sajūsmā par to, ka man priekšniekam jāpabeidz atskaite, taču es ar to tikšu galā”, “Jā, tas ir diezgan garlaicīgi, taču es no tā nenomiršu un pēc tam es jutīšos daudz labāk”.
Ieliec savā kalendārā atgādinājumu.
Dažiem cilvēkiem palīdz, ja viņi paši sev nosaka darāmo darbu izpildes termiņus – īpaši tad, ja viņi vēlas atlikt kādus darbus, par kuru izpildi viņiem nevienam nav jāatskaitās, piemēram, par lielo pavasara tīrīšanu mājās vai ledusskapja meistara izsaukšanu. Nosaki šo darbu izpildei precīzu datumu un laiku. Kad tu par to telefonā saņem atgādinājumu vai plānotājā sasniedz attiecīgās dienas lapu, neminstinies un vienkārši izdari to. Kad tu to būsi paveicis, tu visticamāk brīnīsies, kāpēc tu to tā biji novilcinājis.
