Sišana bērnam var būt raksturīga jau no gada vecuma, kad bērns kādā emocionālā brīdī neapmierinātībā kustina rokas un iesit mammai vai tētim vai sāk svaidīt dažādus priekšmetus. Tāpat sišana un citas agresijas izpausmes formas ir pilnīgi normāla parādība bērna uzvedībā līdz aptuveni triju gadu vecumam jeb attīstības posmā, kad vēl nav pilnībā apgūta runātprasme un līdz ar to emociju nosaukšana vārdos.
Ar šādu uzvedību bērns vēlas atspēkot savu vājo pozīciju saskarsmē ar citiem, kad kaut kas nenotiek, kā bērns vēlas. Parasti šāda uzvedība novērojama, ja kaut kas bērnam tiek aizliegts, atņemts, vai arī tad, kkad bērns jūtas ierobežots. Pilnīgi saprotami, ka mazajam vecāku aizliegumi nav tīkami, tāpēc komunikācija var tikt uztverta par tādu kā cīņu par savu gribu, kurā izmantota agresija.
Kad biežāk tiek novērota sišana?
Bērna emociju izteikšana agresijas veidā saistīta ar emocijām, tāpēc saprotams, ka šāda uzvedība var aktualizēties pēc dažādām stresa situācijām. Kā ļoti izplatīts piemērs ir bērnudārza gaitu uzsākšana, kas bērnam ir milzīgs stresa faktors. Esot bērnudārzā, mazajam jākļūst patstāvīgam, neatkarīgam no mammas, tēta vai cita tuva cilvēka, viņš pats ir atbildīgs par savu rīcību, mazajam tiek izvirzītas jaunas prasības.
Bērnam viss ir pilnīgi svešs – bērni, pieaugušie.
Bērnu nevajadzētu šadāsituācijā nosodīt un nedomāt, ka šī agresija ir nepareiza vai slikta.
Ja bērns sit, tam nav tiešas saistības ar bērna dzimumu, bet gan ar temperamentu un to, cik emocionāls ir mazais.
Visi bērni izjūt pārdzīvojumus un stresu, atšķiras tikai tas, kas tiek darīts ar šīm emocijām. Emocionālāks un temperamentīgāks bērns emocijas atbrīvos, piemēram, raudot, bļaujot vai sitot, bet emocionāli noturīgāks un nosvērtāks bērns tās paturēs sevī un apslāpēs. Psihoterapeite min, ka bērni, kuri emocijas biežāk patur sevī, mēdz ātrāk saslimt un saskarties ar kādām veselības problēmām, tāpēc vecākiem jāsaprot, ka emociju paušana – kaut sitot – savā ziņā ir pat veselīga.
Kā reaģēt vecākiem?
Šādā situācijā, mēs varam viegli saķert mazā roku, pieturēt un skaidrot, ka tas sāp, lūdzot beigt šo darbību.
Ļoti svarīgi šādā brīdī bērnam izskaidrot, kādas sajūtas rada sišana.
Sišana bērnam fiziski un emocionāli attīstoties pāriet, tomēr ja šādas uzvedības problēmas vērojamas arī lielākā, jau apzinīgā vecumā, tad gan būtu jāvēršas pie speciālista pēc padoma.
