Satiekos ar puisi attālināti, vīrusa dēļ neesam tikušies ne reizi un vēl ne tik drīz tiksimies. Sākām sarakstīties, bet pēc pāris dienām “satikties” , kad sapratām, ka nav, ko vilkt garumā. Abi esam ļoti nopietni un jau pašā sākumā apspriedām visus jautājumus, lai saprastu, vai mēs deram viens otram vai nē. Problēma ir tā, ka mums vienam pret otru nav romantisku jūtu, kā visiem pāriem. Bet mums ir neticami interesanti vienam ar otru, katru dienu ilgi sarunājamies videočatā. Kādēļ tā varētu būt? Un vai ir iespējams, ka ar laiku, pat pēc personiska kontakta jūtas un “kīmija” neparādīsies?
Konstancija, 19 gadi
Izskatās, ka jums ir kaut kāds priekšstats par to, kā attiecībām būtu jāattīstās un ko cilvēkam vajadzētu izjust. Taču radusies realitāte neattaisnoja jūsu cerības? Vai tas nozīmē, ka tā nav pareiza vai kaut kas notiek ne tā?
Lai atbildētu uz šo jautājumu, ir jāsaprot, kā tieši šie priekšstati jums ir radušies, vai tie balstās uz jūsu personīgo pieredzi, uz zināšanām par sevi, par to, kas jums der un kas nē. Šīs zināšanas parasti uzkrājas, dzīvei ritot. Mēs kaut kā rīkojamies, eksperimentējam un, ieklausoties sevī, saprotam, kā uztveram šo pieredzi. Tādēļ ir svarīgi atļauties mēģināt un riskēt.
Bet, ja mēs balstamies uz citu domām, šeit vienmēr pastāv iespējamība, ka mēs sāksim iemiesot svešus mērķus un gaidas, kas patiesībā mums var nederēt.
Interesanti, kāpēc jūs tā steidzaties tik jaunā vecumā, jūs rakstāt, ka “nav ko vilkt garumā”, bet kur jūs skrienat, ko baidāties nokavēt? Un vai tās ir jūsu vai kāda cita cilvēka bailes? Un tad kas ir šis cilvēks? Vai jūs vēlaties nodzīvot viņa dzīvi un atkārtot viņa scenāriju? Un kādu atalgojumu tad saņemsiet? Vai tas ir tā vērts, lai pielāgotu savu dzīvi svešām gaidām?
Jūs rakstāt, ka jums ir ļoti interesanti vienam ar otru, ka sarunājaties katru dienu un ilgi, bet tajā pat laikā to nonieciniet - “bet mums ir vienkārši interesanti”. It kā tad, ja jūtu vēl nav, saskarsme nav tā vērta.
Izskatās, ka jūs vairāk esat fokusējusies uz kaut kādu mērķi (pie kā ir jānoved jūsu saskarsmei), nekā uz pašu saskarsmes procesu un vienam otra iepazīšanu. Un tad jūs palaidiet garām to, kas ir šobrīd. Vai jums ir raksturīgi tā periodiski bēgt no esošā brīža nākotnē? Vai jūs nepalaidiet garām dzīvi, kamēr steidzieties pagūt?
