Ārstu-neirologu vidū ir populārs teiciens: ‘’Cilvēks - tā ir nervu sistēma, viss pārējais ir tās piedēkļi’’. Bet tautā saka: ‘’Visas slimības ir no nerviem, un tikai sifiliss no baudas!’’ Protams, strīdu par šo tēmu ir daudz, taču zinātniski pierādītais fakts paliek: jo vairāk stresa situāciju ir cilvēka dzīvē, jo biežāk viņš slimo un sliktāk tiek galā ar slimību.
Turklāt daudzām saslimšanām ir psihosomatiskas saknes. No grieķu valodas ‘’psyche’’ - dvēsele, ‘’soma’’ - ķermenis, un parasti slimības rodas no tā, ka dvēsele slēpj savas ciešanas. Brīdi, kad emocijas nerod izeju, dvēseles krātuve tiek pārpildīta, un tās saturs neatrod citu izeju, kā tikai caur ķermeni.
Lūk, 7 izplatītākie psihosomatisko traucējumu iemesli, kurus atklājis psihologs Leslijs LeKrons.
1.Iekšējais konflikts
Situācija, kad vienu vēlmju daļu cilvēks apzinās, un tā atrodas virspusē, bet otra, parasti pretējā, kaut kādu iemeslu dēļ slēpjas zemapziņā. Un tad tā otrā uzsāk ‘’partizānu karu’’, par kura pazīmi tad arī kļūst psihosomatiksie simptomi.
2.Ķermeņa valoda
Ķermenis fiziski atspoguļo to stāvokli, ko varētu izteikt ar tēlainām frāzēm: ‘’tās ir tādas galvassāpes!’’, ‘’es to nespēju sagremot!’’, ‘’tādēļ vien man jau sirds stājas!’’, ‘’man rokas ir sasietas!’’. Variet minēt, kā nosacīti veselais organisms reaģēs uz šādiem pastāvīgi programmējošiem vēstījumiem!
3.Nosacīts labums
Pie šīs kategorijas pieder problēmas ar veselību, kas dod kādu nosacītu labumu to īpašniekam. Tā nebūt nav simulācija, bet pilnīgi reāli diagnosticējama saslimšana. Ļoti iespējams, ka cilvēks ļoti vēlas saņemt tās priekšrocības, kuras viņš var iegūt, tikai saslimstot. Vēlieties uzmanīgāk, jo vēlmēm ir tendence piepildīties.
4.Pagātnes pieredze
Par slimības iemeslu var kļūt traumējoša pagātnes pieredze, visbiežāk no bērnības. Tas var būt kā epizodisks notikums, tā arī ilgstoša iedarbība, kas turpina ietekmēt cilvēku tagadnē.
5.Identifikācija
Šajā gadījumā fiziskais simptoms var izveidoties kā sekas pēc stipras emocionālās pieķeršanās cilvēkam, kam ir līdzīga saslimšana. To bieži pavada bailes šo cilvēku pazaudēt vai arī zaudējums jau ir noticis.
6.Iedvesmošana
Esot pārliecinātam par saslimšanu, pat ja tās patiesībā nemaz nav, cilvēks visu laiku cenšas tai atrast pierādījumus, tādējādi zemapziņā jau samierinoties ar slimības esamību. Protams, ka šādā veidā iespēja to iegūt būtiski pieaug.
7.Sevis sodīšana
Šī sodīšana ir saistīta ar reālu, taču biežāk ar iedomātu vainu, kas nomoka cilvēku. Sevis sodīšana atvieglina vainas apziņas pārdzīvošanu, it kā to izpērkot. Psihosomatiskās problāmas ir pavisam reālas un rodas stresa situāciju, sarežģītu savstarpējo attiecību rezultātā, ārēju faktoru un citu, gluži nefizioloģisku iemeslu ietekmē. Jāatzīmē, ka daudzi pētnieki uzskata, ka psihosomatiskās saslimšanas rodas orgānos un sistēmās, kas jau sākotnēji ir bijušas novājinātas dzīvesveida īpatnību vai iedzimtības dēļ. Esiet pazīstami: Čikāgas septītnieks! Nē, tā nav gangsteru banda, lai gan tas ir paņēmis vairāk dzīvju, nekā jebkurš noziedzīgais grupējums. Runa ir par septiņām psihosomatiskajām saslimšanām, kuras 1950.gadā izdalīja amerikāņu psihoanalītiķis Francs Aleksanders.
- 1.Hipertonija
- 2.Čūlas slimība
- 3.Bronhiālā astma
- 4.Neirodermīts
- 5.Hipertireoze
- 6.Čūlainais kolīts
- 7.Reimatoīdais artrīts
Kopš tā laika daudz kas ir mainījies, kā arī papildinājies psihosomatisko saslimšanu uzskaitījums. Uz šo dienu tas ir papildināts un ievērojami paplašināts: panikas lēkmes un miega traucējumi, onkoloģija, infarkts, kairinātās zarnas sindroms, seksuālie traucējumi, aptaukošanās, anoreksija, bulīmija - šiem un citiem traucējumiem arī ir pamats tikt uzskatītiem par psihosomatiskajiem.
Kas ir nepieciešams, lai izveseļotos?
Ir jāārstē ne tikai fizioloģiskais iemesls, bet arī jāpārvar psiholoģiskais. Daži ārsti ir pārliecināti, ka psihosomatisko saslimšanu ārstēšanā, lai gan psihoterapeita palīdzība ir vajadzīga, taču tā kalpo tikai kā palīglīdzeklis. Tomēr ir daudz gadījumu, kad galveno palīdzību var sniegt tieši tā. Bet fiziskajā līmenī profilaksei un pašpalīdzībai pirmām kārtām ir nepieciešams likvidēt stresa sekas, nepieļaut hronisku pārpūli, iepriecināt savu ķermeni ar masāžām, fizisko slodzi un pilnvērtīgu atpūtu, mācīties kontrolēt spriedzi un prast atslābināties. Un pats galvenais: ja nav iespējams mainīt situāciju, mainiet savu attieksmi pret to! Un esiet veseli!
