Vecāka zaudēšana nenoliedzami ir viena no visgrūtākajām un sāpīgākajām cilvēka pieredzēm. Neatkarīgi no tā, cik tuvu jūs bijāt mātei vai tēvam, vai arī cik vecs jūs bijāt, kad viņi aizgāja bojā, vai arī bija paredzēta nāve vai nē, vecāka zaudēšana ļoti sāp, un tas var atstāt lielu psiholoģisku un emocionālu iespaidu.
Pētījumi liecina, ka vecāku zaudējums var negatīvi ietekmēt jūs garīgi, emocionāli un fiziski.
Lai arī mēs visi ar vecāku zaudējumu saskaramies atšķirīgi, paliek fakts, ka šoks, bēdas, izmisums, dusmas un pat depresija ir tās sajūtas, kuras vairums no mums piedzīvo pēc vecāku zaudēšanas.
Lai izpētītu vecāka zaudējumu bērnībā ietekmi uz pieaugušo dzīvi, tika veiktas pētījumu analīzes, kurās datus sniedza 11 000 pieaugušo, kas dzimuši 1970. gadā. Analīzēs tika izmantotas trīs dažādas grupas: bāreņi, bērni no nestabilām vai šķirtām ģimenēm un bērni, kas dzīvoja kopā ar veseliem vecākiem.
Lai atspoguļotu tikai daļu no atklājumiem, tika konstatēts, ka līdz 30 gadu vecumam bāreņiem bija augstāks bezdarba līmenis nekā abām pārējām grupām. Viņiem bija arī liels skaits simptomu, kas saistīti ar depresiju.
Vēl viens pētījums, kas tika veikts, lai pārbaudītu vecāku agrīnas nāves ilgtermiņa ietekmi uz pieaugušo dzīvi, parādīja, ka gadījumos, kad bērnam nav atbilstoša sociālā atbalsta un viņam trūkst atklātas komunikācijas sērojot, tam ir negatīva ietekme. Pieaugušo vecumā tas ietekmē attiecības, pašnovērtējumu, uzticēšanos, rodas izolācijas un vientulības sajūta, kā arī spēja komunicēt par jūtām.
Un tas vēl nav viss. Pētījumā, kurā tika pētīta vecāku zaudējumu ietekme uz psiholoģisko un fizisko veselību pieaugušā vecumā, tika sniegta vērtīga informācija, kas liecina, ka dzimums var arī spēlēt lomu tam, kā pārdzīvo zaudējumu.
Analizējot informāciju no 8 865 pieaugušajiem Nacionālajā ģimeņu un mājsaimniecību aptaujā no 1987. līdz 1993. gadam, var secināt, ka tēva zaudēšana dēlam rada vairāk negatīvu iznākumu nekā meitām, un mātes zaudēšana rada vairāk negatīvu iznākumu meitām nekā dēliem.
Kā vecāka zaudējums ietekmē mūsu smadzenes?
Pētījumā, kas 2003. gadā tika publicēts “The American Journal of Psychiatry”, pētnieki atklāja saistību starp neatrisinātām bēdām un psiholoģisko un fizisko veselību, kā arī hipertensiju, imūnsistēmas traucējumiem, sirdsdarbības traucējumiem un vēzi.
