Panikas lēkme ir tad, kad jūtiet, ka nevariet paelpot, jo plaušās nav gaisa.
Panikas lēkme var būt neapmierinātība un dusmas. Tas ir niknuma un skumju sajaukums par netīriem traukiem izlietnē vai mitriem dvieļiem uz jūsu vannas istabas grīdas. Tas ir tad, kad jums ir slikts garastāvoklis, jūs nekontrolējami kliedzat par kaut ko, un jau nākamajā minūtē esiet pilnībā sabrucis raudot, bet jau atkal nākamajā minūtē saprotiet, ka esat pārspīlējis, un jūs ienīstat to, ka esat ārpus kontroles.
Panikas lēkme ir tad, kad visu laiku jūties nomākts, gan par labo, gan par slikto pasaulē. Par labo, jo jums nav ne mazākās nojausmas, kā to visu aptvert, un par slikto, jo jūs neko nespējat padarīt.
Panika ir vēlēties kaut ko tik ļoti, bet justies bezspēcīgi un neskaidri par to, ko darīt un kur sākt.
Panika ir visu laiku justies izsmeltam. Jo visu laiku uztraukties un stresot ir ļoti nogurdinoši jūsu ķermenim un smadzenēm.
Panikas lēkme ir doma, ka jūs neesat pietiekami labs - ka ar jums noteikti kaut kas nav kārtībā. TĀ NAV. Panikas lēkme nav ne vājums, ne trūkums. Tā ir garīga slimība.
Un, ja jūs vai jūsu tuvinieks cieš no panikas lēkmēm, mēģiniet viņiem un sev palīdzēt, rīkojoties saudzīgi pret viņiem un pret sevi. Atrodiet sevī žēlastību un mieru. Mācieties izturēties pret visu ar pacietību un iemācieties piedot.
Un atcerieties, ka neesiet šajā viens. Tas nav nekas slikts, ja piedzīvojiet panikas lēkmes. Tajā noteikti nav nekā nepareiza, un nav nekas nepareiza ne ar jums, ne ar citiem, kuri piedzīvo panikas lēkmes.
