Neturieties pie pagātnes, atlaidiet to. Dzīve jūsu priekšā noliek miljoniem jaunu, negaidītu iespēju. Ir tikai jāsaņem drosme, jāsper solis uz priekšu un jānirst tajā ar galvu. Tieši tā daudzi cilvēki ir sasnieguši galvu reibinošus panākumus.
Kad man palika 25, nejaušs ceļabiedrs vilcienā man pajautāja, vai man ir kādreiz nācies sākt dzīvi no nulles. Es toreiz pasmējos un paraustīju tikai plecus. Kāpēc gan? Man patīk mana dzīve un es negrasos tajā neko mainīt. Viņš pamāja ar galvu, uzbūvēja no cukurgraudiņiem torni un pastāstīja, ka jau trīs reizes ir uzkāpis tā virsotnē un trīs reizes noripojis lejā. Atzīšos, es toreiz padomāju, ka viņš ir vai nu neveiksminieks vai vienkārši neprot dzīvot, un naivi nodomāju, ka ar mani jau gan nekas tāds nevar notikt.
‘’Visu no sākuma’’
Kā gan es kļūdījos. ‘’Viss no sākuma’’ sākās pēc šķiršanās, jaunas laulības un pēc aiziešanas no menedžera darba. Tieši tad dvēseles diskomforta brīžos es sāku daudz lasīt par cilvēkiem, kas mainījuši savu dzīvi pēc 40. Volta Disneja, Doktora Sjūza, Stīvena Spilberga biogrāfijas.
Sevišķi mani iespaidoja kāzu kleitu dizaineres Veras Vangas stāsts. Jaunībā meitene bija nopietni nodarbojusies ar daiļslidošanu, taču viņu nepaņēma Amerikas olimpiskajā izlasē, un ledus zem viņas kājām sāka kust. Sportiste novilka slidas, izmeta sporta tērpu un devās uz Parīzi apgūt mākslas vēsturi. Viņa mitinājās uz saliekamā dīvāna un centās iemācīties lielpilsētas nevīžību. Vēlāk viņa pārgāja strādāt par redaktori žurnālā ‘’VOUGE’’. Izmēģināja sevi lakatu, somiņu siksnu dizainā, taču drīz vien saprata, ka tas nav priekš viņas un sāka nodarboties ar kāzu tērpu dizainu.Verai tolaik jau palika 40 un sākt visu no jauna likās ne visai iespējami. Bija taču jāveic pilns apgrieziens, pasludinot par sevi un laužot esošos priekšstatus par kāzu modi. Jāatvadās no plīvuru kilometriem, jāievieš jaunas krāsas - rožu, tējaskoka, aprikožu vīna, persiku pūku, dūmu un citus toņus. Viņa tika ar to galā, un viņas darinātajās daudzslāņu kleitās pie altāra dodas daudzas kino zvaigznes.
Aleksandrs Palienko apgalvo, ka nav vērts turēties pie pagātnes. Tas mūs padarīs brīvus un nemirstīgus. Nesanāca - atlaid un sāc no sākuma, tikai jau no citas nots. Pārāk treknas pusdienas - piecelies no galda un aizej. Neizdodas laulība - paņem atpakaļ savu meitas uzvārdu. Neizdodas apprecēties - laiks padzīvot vienai bez uzmācīgas meklēšanas un salīmešanas tur, kur nelīdz vairs neviena superlīme. Gandarījumu nesagādā grāmatveža darbs - laiks sākt nodarboties ar leļļu izgatavošanu.
Gogēns sāka gleznot 34 gadu vecumā. Līdz tam viņš strādāja par biržas mākleri. Čārlzs Bukovski savu grāmatu izdeva 49 gados. Pirmā personālā Pola Sezanna izstāde notika tad, kad viņam bija jau 56. ZARA īpašnieks Amansio Ortega līdz 37 gadu vecumam strādāja veikalā par palīgu. Harisons Fords ilgu laiku strādāja par galdnieku.
Mēs uz šīs zemes esam dzīvojuši jau vairākkārt. Mācījušies staigāt, izrunāt ‘’r’’ burtu, turēt karoti, sasiet kurpju auklas. Neskaitāmas reizes mēs zaudējām un zudām, dzemdējām un dzimām, kritām ceļos un atkal cēlāmies. Tāpēc nav nekā briesmīga sākt no nulles, daudz briesmīgāk ir tā arī neko neiesākt.
