Mēs visi kādreiz esam iemīlējušies un visi kādreiz esam pazaudējuši savu mīlestību. Bet, kaut arī mēs visi, galu galā, esam atraduši spēku, lai tiktu tam pāri, vienmēr paliek jautājums: “Kāpēc mūsu attiecības neizdodas?” Neatkarīgi no tā, vai mēs to apzināmies, vai ne, vairums no mums vienkārši baidās iemīlēties. Un, lai gan mums ir dažādi veidi, kā parādīt nedrošību un bailes savās attiecībās, viena lieta, kas mums visiem ir kopīga, ir aizsardzības sistēma, uz kuru mēs paļaujamies. Mūsu augstās, akmens sienas, kuras mēs zināmā mērā ceļam, mūs aizsargās un turēs drošībā. Tomēr mēs bieži aizmirstam, ka, kaut arī šīs sienas piedāvā mums drošības sajūtu, tās arī liedz mums piedzīvot visbrīnišķīgākās sajūtas pasaulē. Mēs varam justies droši, bet cena, ko mēs maksājam, ir pārāk augsta. Jo tas dažreiz mums maksā atteikšanos no mīlestības.
Kāpēc mēs to darām? Kas traucē mums atrast patiesu mīlestību un saglabāt to visu mūžu?
1. MĪLESTĪBA PADARA MŪS VIEGLI IEVAINOJUMUS
Iemīlēties un iesaistīties jaunās attiecībās ir kā ieiet tumšā alā. Mums nav ne jausmas, kas tur atrodas, vai cik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai mēs nonāktu vēlamajā vietā. Un, tam visam pāri, viss ir melns. Ir saprotams, ka mēs veiksim šo nedrošo lēcienu un piezemēsimies šajā tumsā. Tomēr, kaut arī mums ir kārdinājums turpināt kustību, mēs dziļi sirdī zinām to, ka šāda rīcība izaicinās mūsu galvenos aizsargmehānismus un, galu galā, tas mūs ievainos. Mēs ticam tam, ka, jo vairāk mēs mīlēsim kādu, jo vairāk mēs tiksim sāpināti. Tāpēc mēs izvēlamies neiesaistīties jaunās attiecībās.
2. MĪLESTĪBA IZAICINA SENU IDENTITĀTI
Lielākā daļa cilvēku cīnās ar kaitīgām sajūtām, ka viņi ir nevēlami. Viņiem ir grūti atrast sevi un saprast, cik daudz viņi nozīmē un cik ļoti viņi ir vērti. Tā vietā, lai viņi sevi mudinātu, viņu iekšējā balss ir kritisks un brutāls treneris, kurš pastāvīgi stāsta, cik viņi ir nevērtīgi. Tas viss parasti ir sāpīgu bērnības traumu un pārdzīvojumu rezultāts, kam ir bijusi liela loma šo cilvēku veidošanā par pieaugušajiem, kuriem nav pilnīgi nekāda pašnovērtējuma. Bet skumjākais ir tas, ka šīs pagātnes traumas dažos cilvēkos bieži paliek uz visiem laikiem. Tiklīdz šī trauma kļūst par daļu no jums un pilnībā pārņem kontroli pār jums, kļūs diezgan grūti atrauties no šīm traumām un redzēt savu vērtību. Pat tad, kad mums blakus ir kāds, kurš mūs tiešām redz tādus, kādi mēs esam un mīl mūs neatkarīgi no tā, ka mēs paši sevi nevaram pieņemt.
3. MĪLESTĪBA ATVĒR PAGĀTNES BRŪCES
Mums visiem ir bijusi sāpīga pagātne, kuru mēs bieži vēlamies aizmirst. Atšķirība ir tajā, kā mēs izvēlamies to risināt. Lielākā daļa cilvēku neapzinās, ka šo iepriekšējo traumu aprakšana, kā arī laika neatvēlēšana, lai saprastu šo traumu iemeslu un dziedinātu to, ilgtermiņā var negatīvi ietekmēt viņu labsajūtu. Tā rezultātā viņi mēdz attālināties no attiecībām un tuvības, jo vecās dusmu, nožēlas un zaudējumu jūtas viņiem ir par daudz, lai ar tām saskartos.
4. MĪLESTĪBA VAR BŪT NEVIENLĪDZĪGA
Neskatoties uz bailēm tikt sāpinātam, daži cilvēki atsakās iesaistīties romantiskās attiecībās, jo viņus uztrauc tas, ka viņi nekad nevarētu kādu mīlēt īstajā veidā. It īpaši tad, ja otra persona ir kāds, kurš viņus mīl vairāk nekā jebko citu uz šīs pasaules. Patiesība ir tāda, ka mīlestību abas no pusēm nevar izteikt vienādi. Jūtas, kas mums ir pret citu cilvēku, var pastāvīgi mainīties. Vienu dienu mēs varētu justies dusmīgi, bet nākamajā dienā mēs viņus pat varētu ienīst. Tas viss ir emocionālā spektra sastāvdaļa. Tāpēc ir svarīgi vienmēr pieņemt mūsu izjūtu attīstību. Uztraucoties par to, nevis pieņemot to, iespējams, ilgtermiņā mums liegs atrast laimi.
5. MĪLESTĪBA IEKUSTINA EKSISTENCIĀLAS BAILES
Jo vairāk mēs ieguldam sevi attiecībās un jo vairāk mēs sevi atdodam citam cilvēkam, jo vairāk mums ir ko zaudēt. Jo vairāk mēs par kādu rūpējamies, jo vairāk baidāmies viņus pazaudēt. Tas ir tik vienkārši. Fakts, ka šīm lietām ir liela nozīme mūsu dzīvē, padara domu tās pazaudēt nepanesamu. Tā kā tā vietā, lai mēģinātu kādam parādīt to, cik daudz viņi mums nozīmē, mēs izvēlamies cīnīties pretī šajām sajūtām, un mēģinām slēpt savas eksistenciālās bailes zaudēt šo cilvēku un tas, dažkārt, visu noved pie nevēlamiem rezultātiem.
Ja šajā rakstā esat sevi atpazinuši, nekrītiet izmisumā. Jūs neesat viens. Mēs visi baidāmies. Bet vienīgais, kas mums sev jāatgādina, ir tas, ka vara atrodas mūsos.
Jo tikai iepazīstot sevi, mēs spēsim atrast un uzturēt patiesu, paliekošu mīlestību.
