Pirmdzimtā ienākšana ģimenē ir viens no svarīgākajiem brīžiem katrā ģimenē. Un tajā nav nekā neparasta, jo visi laulātie sapņo par bērniņu. Daudzi vecāki pie tā neapstājas un izlemj par labu vairākiem bērniem. Un, kā apgalvo psihologi, otrā mazuļa ienākšanai ģimenē ir jāgatavojas gan vecākiem, gan arī pirmdzimtajam. Tas viņam var kļūt par stresu, pat traumu, kas var iespaidot visu viņa turpmāko dzīvi. Aplūkosim galvenās kļūdas, kuras pieļauj daudzas mammas un tēti bērnu audzināšanā.
Pilnīga vienlīdzība
Visi vecāki zina, ka pret visiem bērniem ir jāizturas vienādi, neizceļot mīluļus. Tikai praksē ne vienmēr tas izdodas. Pēc otrā bērniņa ienākšanas ģimenē vecāki bieži viņam velta vairāk uzmanības nekā pirmajam, un tas nepaliek nepamanīts.
Ja bērns izjūt, ka viņam sāk trūkt vecāku mīlestības un gādības, tas negatīvi ietekmē viņa uzvedības modeli. Un tas vēl nav viss. Jaunākā bērna biežāk kļūst žēl, tāpēc uz vecāko gulstas liela atbildības nasta. Viņam biežāk ir jāpiekāpjas, jāatdod rotaļlietas, ar visu jādalās utt. Rezultātā starp brāļiem un māsām var izveidoties sliktas attiecības.
Kas vecākiem jādara?
Līdz ar otrā bērna ienākšanu ģimenē nekad nedrīkst aizmirst par pirmo. Neraugoties uz to, ka jaunākos vairāk ir žēl, vecākais arī tomēr ir bērns, kam ir savas vajadzības, niķi un stiķi. Pretējā gadījumā bērnam var attīstīties vecākā bērna komplekss, kas var negatīvi ietekmēt viņa personības veidošanos.
Psihologi vecākiem iesaka piegriezt vērību pirmdzimtā jūtām un pārdzīvojumiem. Lai viņam būtu vieglāk tikt galā ar ģimenes pieaugumu, ar viņu ir ne tikai jārunā un jāskaidro, bet arī jādemonstrē mīlestība un rūpes.
Psihes reakcija
Tā iestājas tajā mirklī, kad bērns sāk ievērot nevienlīdzību. Tā rezultātā bērnam sāk mainīties uzvedība. Tādā veidā bērns cenšas pievērst vecāku uzmanību un atkal kļūt vajadzīgam. Un, ja vecāki neko neuzsāk, tad pirmdzimtais var kļūt nevaldāms, kas tikai pasliktinās situāciju. Viņš var kļūt agresīvs, pielaikojot sev dažādus uzvedības modeļus. Tas noved pie neveselīgas psihes izveidošanās, ar kuru bērnam nāksies dzīvot visu atlikušo mūžu. Un mainīt šo situāciju vairs neizdosies pat ar psihoterapeitu palīdzību. Tādēļ pret bērnu audzināšanu ir jāizturas maksimāli nopietni, ja jūs nevēlaties sabojāt viņiem dzīvi.
