R. Tods Hursts, MD, ir padomes sertificēts kardiologs un Banner - Universitātes Medicīnas Sirds institūta Sirds un asinsvadu veselības centra direktors un Arizonas Universitātes medicīnas asociētais profesors. Viņš stāsta, kā pirms 16 gadiem viņš tika izsaukts pie 49 gadus vecas sievietes, kurai bija sirdstrieka.
Viņai bija visi sirdslēkmes simptomi - patoloģiska EKG, sāpes krūtīs un asins analīzes, kas parādīja sirds muskuļa bojājumus. Tomēr viņš pamanīja arī to, ka viņa nav cilvēks, kurš varētu piedzīvot sirdslēkmi un viņa nebija riska grupā. Viņa labi ēda, bija ļoti aktīva, viņai bija veselīgs svars, ģimenes anamnēzē nebija sirds slimību, kā arī cukura līmenis asinīs, asinsspiediens un holesterīna līmenis bija pārsteidzoši labs.
Un viņš pamanīja arī kādu citu lietu: viņa sāka izjust šos simptomus drīz pēc tam, kad dzirdēja, ka viņas mīļais cilvēks ir miris.
“Apsprieduši iespējas, mēs nolēmām veikt sirds kateterizāciju, lai novērtētu viņas sirds artērijas. Rezultāti bija pārsteidzoši. Pirmkārt, viņas artērijas izskatījās pilnīgi normāli. Bet lielāks pārsteigums bija tas, ka, neraugoties uz veselīgajām artērijām, viņas sirds darbība bija stipri samazinājusies, un apmēram 2/3 viņas sirds nesaspiedās, ” viņš teica.
Viņš un viņa kolēģi nespēja noticēt savām acīm. Lai arī viņiem bija gadu desmitiem ilga pieredze, neviens no viņiem iepriekš neko tādu nebija redzējuši. Neviens nebija redzējis, ka pilnīgi veselai un jaunai sievietei ar normālām artērijām būtu tik katastrofāli bojāta sirds.
Pēc kāda laika viņš uzzināja, ka pastāv sindroms, ko sauc par salauztās sirds sindromu, kas pastāv, bet nav pilnībā izprasts.
“Mēs zinām, ka liela nozīme ir paaugstinātam adrenalīnam un lielam nervu sistēmas pieplūdumam, kas rodas stresa laikā, mēs redzam arī pierādījumus tam, ka ir iesaistīta centrālā nervu sistēma un endokrinoloģijas sistēma. Bet kāpēc salauztās sirds sindroms var būt dažiem cilvekiem pēc traumas, bet dažiem nē, tas vēl mav saprotams.” Medicīnas literatūra rāda, ka jebkura veida stress var izraisīt salauztās sirds sindromu, tostarp arī zibens spēriens, publiska uzstāšanās, sliktas ziņas, slimības, kokaīna lietošana, strīdi, azartspēļu spēlēšana un zaudēšana, tirotoksikoze, pārsteiguma dzimšanas dienas svinības utt.
Un, kad mēs par to domājam, kāda tad īsti ir mūsu sirds? Zinātnieki un ārsti to raksturo kā asiņu sūknēšanas sūkni. Dzejnieki un rakstnieki to raksturo kā mūsu emociju centru un svētu vietu, kad jūtam gan sirdssāpes, gan mīlestību. Kam tad īsti it taisnība? Nu, šis sindroms liek domāt, ka abiem iepriekš minētajiem viedokļiem ir taisnība.
Ko jūs domājat?
