Uzticība attiecībās ir ļoti svarīga un nozīmīga lieta. Un dažreiz pat ļoti mītiska; piemēram, ļoti uzticamu attiecību tēls ir pāra tēls, kurā abi saprot viens otru, atklāti runā par savu pieredzi, vienmēr atbalsta viens otru u.t.t. Bet uzticības pamatā vienmēr ir kaut kas vairāk nekā tikai savstarpēja sapratne: tas ir tad, ja jūtaties brīvi kaut ko piedzīvot un darīt tikai savas personiskās telpas robežās, neprasot atļauju par visu savam partnerim. Jo attiecībās jūs viens otru saprotat arī bez vārdiem, un jums nav nepieciešami attaisnojumi vai paskaidrojumi no jūsu partnera.
Kas ir uzticēšanās attiecībās?
Uzticība drīzāk ir kaut kāda kvalitatīva attiecību pazīme, kurās ir iespēja vest sarunas, atpazīt savu partneri dažādās izpausmēs, izturēt šo atšķirību starp sevi un partneri, spēt tieši runāt par savu pieredzi, tikt uzklausītam, saņemt un sniegt atbalstu u.t.t. Tajā pašā laikā vajadzētu būt arī vietai sarežģītām izjūtām, nesaskaņām, konfliktiem un krīzēm, taču pāris var tām tikt pāri un atrisināt šīs problēmas, un krīzes situācijas, saglabājot šo attiecību kvalitāti. Galu galā, dīvainā kārtā, mēs par uzticību visbiežāk atceramies tikai grūtību un mūsu attiecību konfliktu brīžus. Piemēram, kāds jutās aizvainots dēļ partnera izturēšanās, jo ar partnera rīcību tika bojāts iekšējais “līdzsvars:”
- Kad partneris kaut ko apsolīja, kaut ko neizdarīja, aizmirsa mainīt kaut ko jūsu sarunātajā vietā un laikā, vai vienkārši jūs pievīla - piemēram, neatnāca laikā, nenomazgāja traukus vai aizmirsa jūs pabrīdināt par dažiem plāniem.
Negaidītu partnera rakstura iezīmju atklāšana, neatbilstība ideālajam tēlam, ko esam izveidojuši savā galvā, var kalpot arī par iemeslu uzticības zaudēšanai un konfliktu sākumam, piemēram:
- Jūs domājāt, ka jūs partneris par jums parūpēsies noteiktā veidā, vakaros vienmēr būs laicīgi mājā un vienmēr nekavējoties atbildēs uz jūsu telefona zvaniem u.t.t.
Un bieži vien abi partneri var pat nesaprast to, kas tieši viņus sāpina attiecībās un kas ir tas, kas sagrauj attiecības. Un tad konflikta izskaidrojams ar acīmredzamu iemeslu, piemēram, “tu nenomazgāji traukus!” ir tikai aisberga virsotne.
Vienam otra vainošana izraisa neuzticēšanos
Visam šajā pasaulē ir precīzas formulas; pat aklajiem randiņiem ir nepieciešami noteikumi. Šeit ir dažas frāzes, kuras var nolasīt kā cenšanos pievērst sev uzmanību, bet pati persona nav par sevi pārliecināta un meklē uzticību:
- Kā es varu tev tagad uzticēties; tu vienmēr apsoli man kaut ko un nekad neizdari to!
- Tu mēģini tīšām sāpināt manas jūtas un padarīt mani greizsirdīgu.
- Tu nekad man neprasi manu viedokli un visu izlem savā veidā!
- Maniem draugiem bija taisnība! Tu neesi persona, kurai ir iespējams uzticēties ...
Kas slēpjas aiz uzticības
Kad rodas konflikti, visbiežāk tiek skartas jūtas, kas saistītas ar vainu un aizvainojumu, it kā mēs stāstītu personai par savām visdziļākajām bailēm un dalītos ar vislielākajiem noslēpumiem un tiktu pievilti. Emocijas, kas pārvalda uzticības stāvokli, ir brīvība, garīga atvērtība, nespēks un spēja izteikties un tikt uzklausītam. Tas viss nodrošina mehānismu, kas palīdz cilvēkiem dzīvot kopā vienam ar otru, jo katrai dzīvai radībai ir nepieciešams atbalsts; pat savvaļas dzīvnieki nepieviļ viens otru, kad kāds no viņiem saslimst.
Un šeit rodas galvenās grūtības; mēs domājam, ka mūsu mīļotajam vajadzētu darīt kaut ko tādu, kas mums atvieglotu cīņu ar mūsu iekšējām bailēm. Un tas ir strupceļš. Jo, uzticoties partnerim, mēs ticam, ka viņi mums ir parādā drošības un stabilitātes sajūtu. Mēs izvēlamies atvērties cilvēkiem un izlemt, kuriem cilvēkiem uzticēsimies, un tāpēc, kad viņi mūs sāpina, tā ir mūsu problēma, kuru izraisīja nepiepildītās cerības.
Šajā gadījumā mēs runājam par garīgās atkarības pazīmēm, kad mūsu pašcieņa ir atkarīga no partnera rīcības.
Kā tikt galā ar uzticēšanās problēmām?
Vissvarīgākais šajā situācijā ir tas, ka ikviens var uzņemties atbildību par savu rīcību, kas rodas saskarsmē ar citiem, proti:
- Ir svarīgi, lai abi cilvēki apzinātos, ka viņiem ir problēmas. Tajā nav nekā slikta. Tas ir pavisam normāli, ka starp cilvēkiem notiek dažādas situācijas; konflikts ir arī kontakta veids.
- Katrs no partneriem var, vajadzētu un piedzīvos dažas jūtas un notikumus, piemēram, bailes, dusmas, kaunu, vilšanos u.t.t., Un partnerim šīs emocijas vajadzētu uztvert adekvāti.
Nespēja tikt galā ar noteiktām izjūtām mūs ļoti ierobežo saskarsmē ar citiem cilvēkiem. Dažreiz šī nedrošība rada tukšumu mūsu sirdīs, ko mēs cenšamies piepildīt un atvērt savu dvēseli, un meklēt uzticību. Bet, dziļi iekšpusē, mēs joprojām zinām, ka problēma slēpjas mūsos; neviens cilvēks mums nepalīdzēs, lai arī kā mēs viņiem uzticētos. Tātad, jūs varat sev palīdzēt, iemācoties atklāti runāt par savu pieredzi un atpazīt savas kļūdas. Neuzlieciet atbildību par savām traumām citiem cilvēkiem; jūs izvēlaties, kā rīkoties un kam uzticēties. Pārtrauciet vainot citus un atrodiet sevī mieru.
