Tagad tiek sākta COVID-19 vakcīnu piegādāšana un vakcinēšana, taču dažās pasaules daļās šīs labās ziņas ir mazinājušās dēļ jauna, potenciāli infekciozāka vīrusa celma parādīšanos. Precīzi pateikt to, kā attīstīsies pandēmija, ir kļuvis neskaidrāk. Protams, nākamie aptuveni trīs mēneši būs izaicinoši, un dzīve bez vīrusiem, iespējams, ir kaut kas ļoti tāls. Dažas lietas var neatgriezties iepriekšējā stāvoklī, pirms vīrusa. Paredzēt, kā viss notiks, ir grūti, taču dažas lietas mēs varam prognozēt ar relatīvu pārliecību. Paturot to prātā, lūk, ko mēs varam sagaidīt no nākamā gada.
Kāda būs jaunā celma ietekme?
Pašlaik ir tikai ierobežota informācija par jauno vīrusa celmu. Lai gan tas vēl nav apstiprināts, šķiet, ka tas ir infekciozāks, bet neizraisa smagākus slimības simptomus, un šis vīrusa celms nespēs apiet no vakcīnas iegūto imunitāti. Tomēr šis variants liecina par to, ka vīruss spēj radīt nozīmīgas mutācijas, un turpmākas mutācijas varētu mainīt uzliesmojuma gaitu. Ātra pandēmijas apkarošana tāpēc ir kļuvusi par vēl neatliekamāku uzdevumu. Stingrāki uzvedības ierobežojumi, visticamāk, būs spēkā arī jaunajā gadā, un, lai kontrolētu vīrusu, ja tas patiešām ir infekciozāks, mums var būt nepieciešami papildu ierobežojumi.
Cik ilgs laiks paies, līdz mēs redzēsim vakcīnas iedarbību?
Pietiekama daudzuma vakcīnas devu saražošana ir liels uzdevums - ražošana var nonākt pie zināma sastrēguma. Pat pieņemot, ka varam iegūt visu nepieciešamo vakcinēšanai, cilvēku imunizācija tāpat prasīs vēl daudzus mēnešus. Lielbritānijā ģimenes ārstiem tiek izsniegtas vakcīnas, un vidēji angļu ģimenes ārsts uzrauga gandrīz 9000 cilvēku. Pieņemot, ka ģimenes ārsti strādā astoņas stundas katru dienu, un tas, ka ir nepieciešamas 10 minūtes, lai kādu vakcinētu, un katram pacientam ir nepieciešamas divas injekcijas, lai viņi varētu imunizēt visus savus pacientus, būtu vajadzīgs vairāk nekā gads. Protams, būs arī citi vakcīnas ieviešanas un vakcinēšanas varianti, taču šis aprēķins parāda to, ka šī uzdevauma realizēšana būs ilga. Kavēšanās ir neizbēgama. Turklāt abas Pfizer vakcīnas devas jāievada ar 21 dienas starplaiku, un pilnīga imunitāte iestājas septiņas dienas pēc otrās injekcijas. Citas vakcīnas, piemēram, AstraZeneca, starp devām prasa vēl ilgāku laiku. Lai redzētu pilnu efektu katrā vakcinētajā personā, būs vajadzīgs vismaz mēnesis (ja ne vairāk). Valstīs, kurās uz Ziemassvētkiem tika atviegloti ierobežojumi, pēc svētku periodā mēs redzēsim daudz lielāku inficēto cilvēku skaitu. Tāpēc šajā periodā maz ticams, ka vakcīnas sākotnēji daudz ko mainīs - 2021.gada sākumā šai slimībai būs pārāk liels impulss. Tas, iespējams, notiks arī Lielbritānijā, pateicoties jaunajam vīrusa celmam, kaut arī daudzi ierobežojumi netika atcelti. Ir nepieciešama sabiedrības izpratne par slimības gaitu, lai izvairītos no uzticības zaudēšanas vakcinācijai.
Kā pandēmija izvērtīsies?
Pēc tam, kad cilvēki būs inficējušies ar COVID-19 (vai saņēmuši vakcīnu), viņi kļūst imūni (vismaz īstermiņā). Tad vēlāk inficētajiem arvien biežāk būs kontakts ar imūnajiem cilvēkiem, nevis tajiem, kuri vēl var uzņemt vīrusu. Tāpēc vīrusa izplatība samazināsies, un galu galā slimība pārstās izplatīties - to sauc par ganāmpulka imunitāti. Imunitātes līmenis iedzīvotājiem, kas nepieciešams vīrusa izplatīšanās apturēšanai, nav precīzi zināms. Tiek uzskatīts, ka tas ir no 60% līdz 80%. Pašlaik mēs tam ne tuvu neesam - tas nozīmē, ka, lai apturētu vīrusa izplatīšanos, būs jāvakcinē miljardiem cilvēku visā pasaulē. Tas arī balstās uz vakcīnām, kuras novērš vīrusa pārnešanu, kas vēl nav pierādīts. Ja tā ir, COVID-19 gadījumu skaits samazināsies, iespējams, jau 2021.gada pavasarī. Tomēr joprojām būs nepieciešami ierobežojumi un citi pasākumi, lai ierobežotu pārnešanu, kamēr vakcinācija palielinās iedzīvotāju imunitāti - it īpaši tur, kur vairāk infekciozais celma vīruss ir iesakņojies no jauna. Turpretī, ja vakcīna tikai novērš inficēto personu nopietnu saslimšanu, mēs paļausimies uz pašu infekciju, lai izveidotu ganāmpulka imunitāti. Šajā scenārijā mazaizsargāto vakcinēšana samazinātu mirstības līmeni, taču nopietnas slimības un ilgstoša COVID esamība sabiedrībā, visticamāk, turpināsies.
Kas, visticamāk, mainīsies?
Vakcīnas nav sudraba lode - mēnešiem ilgi būs jāuztur zināms piesardzības līmenis. Teritorijās, kurās ir ļoti infekciozs celms, augsta līmeņa ierobežojumi var būt spēkā līdz vakcīnas ieviešanas beigām. Jebkuras izmaiņas notiks lēnām, galvenokārt saistībā ar sociālo aprūpes māju apmeklējumiem un slimnīcu atvēršanu regulārām ārstēšanām. Cerams, ka laika gaitā ceļošana kļūs vienkāršāka, lai gan aviosabiedrības varētu sākt pieprasīt vakcinācijas sertifikātus. Lai gan dažās valstīs ieceļošanai nepieciešama vakcinācija pret dzelteno drudzi, iespējams, ka prasīs COVID-19 imunitātes pases. Masku valkāšana var kļūt par sociālo paradumu visā pasaulē, kā tas ir tagad Āzijā - piemēram, kad kāds nejūtas labi vai ja rūp sava veselība.
Skatoties tālāk uz priekšu
Vai vakcinācija var izraisīt vīrusa izskaušanu? Mēs vēl nezinām, cik ilgi uz vakcīnām balstīta imunitāte saglabājas - un ilgtermiņa imunitāte būs galvenā. Pilnībā izskaust vīrusu būs ļoti grūti, un tas prasīs globālas pūles. Lai gan mēs esam nonākuši tuvu poliomielīta izskaušanai, bakas joprojām ir vienīgā cilvēka slimība, kuru esam pilnībā izskauduši, un tas prasīja gandrīz 200 gadus. Piemēram, masalas, kaut arī daudzās valstīs tās ir gandrīz iznīcinātas, tās turpina atgriezties. Dažas vakcīnas, piemēram, masalas, aizsargā gandrīz visu mūžu, savukārt citas, piemēram, stingumkrampji, ir jāatkārto. Ja COVID-19 regulāri un būtiski mutē - un tā potenciāls to darīt ir tikko pierādīts - mums, iespējams, būs periodiski jālieto jaunas vakcīnas, tāpat kā gripas gadījumā. Ilgtermiņā mums vajadzētu arī vakcinēt bērnus, lai saglabātu ganāmpulka imunitāti. Arī pandēmijas sociālā un ekonomiskā ietekme, iespējams, būs ilgstoša. Varbūt dzīve nekad vairs neatgriezīsies pie iepriekšējās. Bet mūsu ziņā ir padarīt to drošāku, labāk sagatavojoties nākamajām pandēmijām.
