Patiesība ir tāda, ka daži no mums izvēlas būt vieni. Citi vienkārši pārdzīvo noteiktus periodus, kad viņiem jākoncentrējas uz sevi un jāmēģina tikt uz kājām no iepriekšējām sāpīgajām attiecībām. Šādā sabiedrībā ir ļoti grūti nejusties kā upurim. Cilvēki bieži vien aizmirst, ka jums ir sirds, viņi staigā jums pāri un nežēlīgi atņem visu, kas jums ir. Viņi ar jums manipulē. Viņi izturas pret jums tā, it kā jūs nebūtu nekas. Viņi ir nežēlīgi. Un lielākoties tā nav jūsu vaina. Bet, neatkarīgi no tā, cik daudz jūs vainojat sabiedrību vai nolādējat cilvēkus, kuri jūms ir izdarījuši pāri, ir svarīgi saprast, ka jums ir daudz vairāk varas pār savu mīlestības likteni, nekā jūs varat iedomāties. Tas ir pilnīgi mūsu ziņā, vai mēs pieņemsim upura identitāti, ka nespējam atrast savu īsto personu, vai arī mēs pilnībā kontrolēsim savu dzīvi un kaut ko darīsim tās labā.
Šeit ir 9 iespējamie iemesli, kāpēc joprojām esat vientuļš:
1. EMOCIONĀLĀ AIZSARDZĪBA
Kad jūs ir uzaudzinājuši emocionāli nepieejami vecāki, kuri ne vienmēr ir bijuši blakus jums, kad jums tas ir bijis nepieciešams, šī dzīves daļa atstāj jūsu dzīvē rētu un vajās jūs mūžīgi. Jo vecāks jūs paliekat, jo lielāku rūgtumu jūsu sirds nes, un tāpēc augstākas sienas jūs ceļat sev apkārt, lai citi netiktu jums klāt. Jūs redzat pasauli caur niecīgu caurumu no sava torņa. Jūs baidāties, ka šo sienu sagraušana jūs negatīvi ietekmēs. Tātad, jūs turaties pie tā, kas jums ir zināms vislabāk. Noliedzot savu ievainojamību, aizsargājot sevi un slēpjoties patversmē, ko nodrošina jūsu pašu dvēsele.
2. TOKSISKA PIEVILKŠANA
Emocionālās aizsargspējas rezultātā vairumam cilvēku ir tendence piesaistīt nepareiza veida cilvēkus. Cilvēkus, kuri ir emocionāli invalīdi. Un, tā kā šīs attiecības bieži beidzas ar asarām, mēs, galu galā, vainojam partneri, tā vietā, lai pārdomātu savas pieļautās kļūdas un mēģinātu atrast savu slikto izvēļu iemeslus. Kāpēc? Tāpēc, ka lielākā daļa no mums nezina šo kaitīgo modeli, kas liek mums meklēt cilvēkus, kuri mūsos izsauc negatīvas emocijas, atgādina par mūsu sāpīgo bērnību, un liek mums pārdzīvot mūsu dzīves nospiestās traumas.
3. BAILES NO INTIMITĀTES
Lielākā daļa no mums varētu apgalvot to, ka viņi sapņo atrast partneri, kurš viņus mīlētu, bet ne visi esam patiesi gatavi padoties šajai mīlestībai, un “līdz nāve mūs šķirs” daļai. Lieta ir tāda, ka cilvēki, kuri ir auguši kaitīgā vidē un ir piedzīvojuši sāpes jau ļoti agrā vecumā, nemaz nezina, kas ir patiesa mīlestība. Viņi nespēj izrādīt tik tīras emocijas, jo baidās no tuvības. Viņi baidās no nezināmā, ko sagaidīt attiecībās. Galu galā, viņi mēdz būt kritiski un izturēties sāpīgi pret citiem, kas tikai pierāda to, ka viņi patiešām nevēlas to, ko viņi saka.
4. NEKĀDAS PAŠPĀRLIECINĀTĪBAS
Tas ir traki, kā šī sabiedrība ir piepildīta ar tik daudziem cilvēkiem, kuri tik ļoti šaubās par sevi. Daudzi mani draugi, ar kuriem esmu runājusi, vēlas tikai vienu, lai atrastu mīlošas un piepildītas attiecības. Bet lieta, ko es nevarēju saprast, bija tāda, ka viņiem ir šausmīgi zems pašnovērtējums. Mums visiem iekšienē ir mazs tiesnesis, kas mums atgādina par mūsu nedrošību, bet daži no mums vienkārši nav pietiekami stipri, lai līdzsvarotu tā pastāvēšanu. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc daži no mums joprojām ir vieni.
5. AUGSTAS EKSPEKTĀCIJAS
Kad mēs dzīvojam pasaulē, kura ir pilna ar neparedzamiem, sliktiem pārdzīvojumiem; kurā mūs ir maldinājuši un pievīluši cilvēki; kurā mūsu sirdis ir salauztas dēļ cilvēkiem, kurus mēs mīlējām, mums ir tendence attīstīt negatīvu viedokli par apkārt notiekošo. Mēs sākam redzēt pasauli kā šo nežēlīgo, satraucošo un pretīgo vietu, kur cilvēki var jūs saplosīt mazos gabaliņos, lai tikai piepildītu savus sapņus. Tas bieži vien liek cilvēkiem izvirzīt augstas ekspektācijas uz mīlestību un atgrūst ikvienu, pat nedodot viņiem iespēju parādīt mums, kas viņi ir.
6. BAILES NO KONKURENCES
Es uzskatu, ka šī ir normāla reakcija, kuru mēs visi esam kādreiz savas dzīves laikā pieredzējuši. Ikreiz, kad mēs redzam, ka kāds cits pievērš uzmanību mūsu partnerim, mēs uzreiz vēlamies atkāpties. Mēs jūtamies satraukti par to, ka mūsu otras pusītes, iespējams, varētu atrast kādu labāku par mums. Mēs uzskatām, ka mēs savam partnerim neesam pietiekami labi. Cenšoties izpatikt visai pasaulei, mēs bieži vien aizmirstam par to, ka mums sava uzmanība ir jāvelta mūsu partnerim. Tas mūs ārkārtīgi biedē un liek mums domāt, ka mēs, iespējams, neesam radīti mūsu partneriem.
7. ATRAST KOMFORTU RUTĪNĀ
Jo vecāki mēs kļūstam, jo vairāk mēdzam meklēt komfortu un mieru. Ar gadiem mums ir tendence nostabilizēties, atrast darbu, nostabilizēties finansiāli un radīt telpu, kuru mēs saucam par komforta zonu. Vieta, kur mēs meklējam patvērumu no ārpasaules, un vieta, kurā mēs slēpjamies no visām rūpēm, riskiem un Visuma. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki mēdz nolīst savā komforta zonā un pārstāj sevi izaicināt mainīt sev apkārt notiekošo.
8. BAILES NO SAISTĪBĀM
Parasti tās ir ļoti sāpīgu un toksisku attiecību sekas. Jūs varat novērsties no tiem, kuri jūs ir sāpinājuši, jūs varat pārtraukt šīs postošās un aizskarošās attiecības, jūs varat pārliecināt sevi, ka varat turpināt savu dzīvi, bet dažas bailes un dažas traumas, kuras ir apraktas dziļi mūsu dvēselēs, nevar viegli aizmirst.
9. IZSTRĀDĀTI ATTIECĪBU NOTEIKUMI
Un, gadiem ejot, mēs esam izstrādājuši noteiktus noteikumus, kas attiecas uz mūsu attiecībām. Bet, neatkarīgi no tā, cik gudrus mūs dzīve ir pataisījusi, ir svarīgi saprast, ka daži noteikumi, kas izklausās labi un racionāli, ne vienmēr var darboties realitātē. Tāpēc vairums no mums pieļauj kļūdu un “spriež par grāmatu pēc tās vāka”. Tāpēc vairums no mums ļoti ātri piemēro tos pašus noteikumus ikvienam, kas mums tuvojas, pat nedodot viņiem iespēju sevi pierādīt. Un tas, iespējams, ir iemesls, kāpēc lielākā daļa no mums paliek vieni.
