Kad tu zaudē savu mammu, tu zaudē daļu no sevis.
Ja tava mamma ir aizgājusi mūžībā, tad tu zini, cik sāpīga ir šāda pieredze. Un lai arī sāpes ar laiku pazudīs, viņa tev vienmēr pietrūks.
Mūsu mammas ir vienas no visstiprākajiem un izturīgākajiem cilvēkiem pasaulē.
Viņas par mums rūpējas tā kā to nedara neviens cits, un viņas vienmēr ir mums blakus, neskatoties uz grūtībām mūsu attiecībās, ar kurām mums nākas saskarties, pat tad, ja mēs esam bijuši tie, kas visu salaiduši grīstē. Mammas mīlestība pret bērnu nav ne ar ko salīdzināma, un tā patiesi turpinās pat tad, kad kāds no jums ir aizgājis mūžībā. Tava dārgā mamma bija pirmais cilvēks uz šīs pasaules, kuru tu izjuti, jo savas dzīves pirmajās attīstības stadijās viņa tevi iznēsāja un pēc tavas piedzimšanas pavadīja tik daudz laika kopā ar tevi. Viņa vienmēr ir tevi pasargājusi, vienmēr bijusi tava lielākā apbrīnotāja un cilvēks, kurš tevi nekad neatstāja vienu, kad tu cieti.
Kad tu ienāci šajā pasaulē, tavai mammai izmainījās visa pasaule.
Pirms tam viņa nezināja, ka ir iespējams kādu tik ļoti mīlēt. Un tagad, kad tava mamma ir aizgājusi mūžībā, tu jūties nepilnīgs. Tu vairs nekad nebūsi tāds, kāds tu biji. Jo lielāku lomu tava mamma ieņēma tavā dzīvē, jo grūtāk būs pēc viņas aiziešanas mūžībā.
Kopš tava mamma ir aizgājusi mūžībā, tu vairs nejūties kā agrāk.
Tu izjūti neaprakstāmas sāpes, un ir sajūta it kā pasaule sabruktu zem tavām kājām. Tā sajūta, ka tava mīļā mamma ir mirusi, ir kas tāds, ko nav iespējams aprakstīt vārdos. Nekas šajā pasaulē nevar tevi sagatavot šim zaudējumam. Viņa ir bijusi tev blakus kopš brīža, kad izdarīji savu pirmo elpas vilcienu, un tas ir iemesls, kādēļ viņas zaudējums tev rada neaprakstāmas sāpes. Ar laiku tu pakāpeniski atgūsies, bet tas nenozīmē, ka viss atkal atgriezīsies ierastajā kārtībā.
Tu sarausies kamolā un domāsi, kā turpināt dzīvi bez viņas.
Nav iespējams ignorēt tevī notiekošo emocionālo sabrukumu, un tā rezultātā tu zaudēsi daļu no sevis.
Tava atgriešanās ierastajā rutīnā prasīs laiku, un tu visdrīzāk gribēsi no visiem un visa norobežoties.
Ja tu esi zaudējis savu mammu, tad ir pilnībā saprotams, kā tu šobrīd jūties, pat ja kopš šī brīža ir pagājis ilgs laiks. Tomēr viņa tevi mīlēja no visas sirds un negribētu, lai tu neļautu savai dzīvei turpināties. Viņa vēlētos, lai tu turpini dzīvot laimīgu un veselīgu dzīvi, kā dēļ viņa tevi laida šajā pasaulē. Mums katram ir nepieciešamas laiks, lai sadziedētu savas brūces, un pat tad, ja tu vairs nekad nejutīsies kā agrāk, kad tava mamma bija dzīva, tev paliks labāk.
