Indigo- bērni, kas attīstībā un gudrībā apsteidz savus vienaudžus un skatās uz pasauli ne tā kā viņu vienaudži. Un kaut zinātniski nav pierādīta tādu bērnu kā vesela jēdziena eksistence, gan te, gan tur var sastapt pārāk apdāvinātus mazuļus.
1978. gadā amerikāņu gaišreģe Nensija Anna Tape veica pārsteidzošu atklājumu: viņa atklāja bērnu ar jaunu auras krāsu- zili-violetu, kuru mākslinieki nosaukuši par krāsu indigo (parastu bērnu auras krāsa bija zeltaina). Vēlāk noskaidrojās, ka šis gadījums nav unikāls un indigo bērnu ar katru gadu paliek arvien vairāk. Tie no pārējiem atšķiras ar noteiktu rakstura īpašību kopumu, augstu garīgumu un lielu zināšanu krājumu par pasauli, par ko nav zināms, no kurienes tas radies.
90-to gadu vidusposmā ar indigo fenomenu nodarbojās amerikāņu psihologi Lī Kerols un Džena Toubere- pie viņiem bieži vērsās vecāki nekontrolējamiem, hiperaktīviem bērniem, kuru audzināšanā nestrādāja tradicionālās metodes. Džena un Lī centās palīdzēt saviem klientiem un pēkšņi saprata, ka to izdarīt nebūs nemaz tik vienkārši. Galu galā pasaule saskārās ar jaunu parādību- indigo bērniem. Pašam vecākajam šīs paaudzes pārstāvim šobrīd ir apmēram 34 gadi: tieši 1978. gadā Nensija Tape atklāja pirmo indigo bērnu. Mūsdienās daži zinātnieki uzskata, ka indigo bērniem pat DNS struktūra nav tāda kā citiem un, ka šie bērni sūtīti uz zemes tādēļ, lai vairāk vai mazāk glābtu pasauli. Šobrīd šo bērnu ir ap 30 miljoniem. Tam ir grūti noticēt, vēl jo vairāk apzināties, bet fakti runā paši par sevi. Kerols un Toubere izdeva divas grāmatas par indigo, bet vēlāk šo tēmu izvēlējās autori visā pasaulē.
Indigo ļauj sevi atpazīt otrajā-trešajā dzīves gadā, kaut gan patiesībā tie pat no dzimšanas var izrādīt noteiktas rakstura īpašības. Ar jaundzimušu indigo nav iespējams sarunāties kā ar zemāku un pavēlēt. Viņs var būt sašutis, ja jūs nepaskaidrojat, kāpēc tagad viņu apdalījāt un kāpēc grasāties nomainīt šo jauko blūzīti pret citu, kāpēc noņemat vienu autiņu un to izmetat, un ar kādu mērķi jūs ik pa brīdim ņemat viņu padusē, stiepjat uz vannas istabu un skalojot zem krāna. Indigo attiecībā pret sevi neuztver nekādu autoritārismu un sāk vardarbīgi protestēt. Neiropatalogs bērnu poliklīnikā var sūdzēties par tāda bērna hipertonusu (iespējams, bet ne obligāti skatāms kā pazīme), bet psihologi un mūsdienīgi pediatri nekādā gadījumā neiesaka ar medikamentiem to samazināt pirmajā dzīves gadā. Jebkura veida iejaukšanās var provocēt sarežģītu, negatīvu indigo pazīmju saasināšanos: piemēram, nomākta zīdaiņa hiperaktivitāte nereti pārvēršas par taustāmām problēmām pēc 5-6 gadiem, kad kad bērns kategoriski atsakās sēdēt vienā vietā ilgāk par 2 minūtēm. Vecākiem, acīmredzami, rodas aizdomas, ka bērnā vienlaicīgi iebūvēts motoriņš un шило, un neviens pedagogs nevar noturēt viņa uzmanību ilgāk par pāris minūtēm.
Nobriedušu indigo atpazīt ir vēl vienkāršāk. No tā brīža, kad neparastais mazulis apgūst runas valodas prasmes, sākas jauns, absolūti neticams tā attīstības posms. Bērns pats stāstīs par sevim savām vēlmēm, vajadzībām un, protams, apgaismos jūs daudzos jautājumos. Tomēr psihologi jau ir identificējuši veselus pazīmju sarakstus, ar kuru palīdzību izcilu bērnu var atpazīt vienaudžu pūlī. Noteikumi visiem sarakstiem ir vienādi: ja jūsu bērns par 75-80% atbilst uzskaitītajām pazīmēm, tad ar 90-95% pārliecību viņš ir indigo bērns. Indigo bērni no vecākiem pieprasa ļoti daudz uzmanības. Tas nenozīmē, ka jums par katru cenu pieprasīs skaļi lasīt par Buratino, kopā veidot rausīša skulptūru un pēc tam zīmēt Mazo Princi. Tieši otrādi, indigo bieži lūdz, lai viņus atstāj vienatnē. Viņu neizteiktais moto: “Dzīve ir pārāk laba, bet pārāk īsa, lai to izniekotu velti.”
