Sakiet, kāda ir jūsu veselīgu un kvalitatīvu attiecību definīcija?
Vai tā ir turēšanās pie aizvainojuma uz ilgāku laiku, otra cilvēka vainošana jūsu problēmās, durvju aizciršana vai pieturēšanās pie pasīvās un agresīvās uzvedības un smalku mājienu demonstrēšana, kad esat nokaitināts? Tas ir kaut kas, kas man pēdējā laikā patiešām traucē.
Cilvēki apgalvo, ka mīl viens otru bez nosacījumiem, bet nenojauš, cik daudz tas nozīmē bez nosacījumiem. Viņi saka, ka darītu visu sava partnera labā, bet viņu partneri ir pirmie, kuriem viņi kaut ko pārmet, ja kaut kas notiek. Mēs esam tik neapdomīgi ar vārdiem “es tevi mīlu”, kad neviens tā īsti neiedomājas par šo vārdu nozīmu, kad to saka. Mēs zaudējam patiesās vērtības un aizstājam tās ar viltotām. Neīsta mīlestība. Viltus attiecības. Viltus draugi. Viltots viss.
Un vissliktākais ir tas, ka mēs pie tā pierodam, ka vairs nespējam atšķirt toksisko un normālo.
Šeit ir 5 toksiski attiecību paradumi mūsdienās, kas lielākajai daļai cilvēku šķiet normāli:
1. Nepietiekami daudz komunicēt. Komunikācija ir veiksmīgu, veselīgu un ilgstošu attiecību atslēga. Tas ir savstarpējas sapratnes un nerimstošas uzticēšanās pamats. Bez komunicēšanas partneru starpā nav savienības. Nav pamata turpināt cīņu. Tomēr lielākā daļa no mums dod priekšroku paturēt lietas pie sevis. Mēs dodam priekšroku nospiest savas emocijas, apglabāt tās dziļi sevī un izmantot mūsu pasīvās un agresīvās saziņas metodes, lai iegūtu to, ko vēlamies. Mēs vairs nevēlamies sazināties ar savu partneri attiecībās aci pret aci. Klusā attieksme ir vieglāka izeja.
2. Vainas uzlikšana uz citiem. Mēs visi to reiz esam izdarījuši. Neatkarīgi no tā, kā mums patīk izlikties, ka esam svētie, realitāte pierāda to, ka mēs neesam. Vēl vairāk mani satrauc tas, ka mēs esam pie tā pieraduši. Izvairīšanās no atbildības par mūsu emocijām, rīcību, uzskatiem, domām utt. ir kļuvusi par mūsu ikdienu. Es zinu daudzas attiecības, kurās kāds no partneriem vienmēr ir vainīgs pie visa, kas ar viņiem notiek. Mostieties, cilvēki! Šis ir klasisks egoisma un slikti uzturētu personīgo robežu piemērs.
3. Izlikties par upuri. Tas, manuprāt, iespējams, ir vistoksiskākais attiecību paradums, kurus mēs bieži pieņemam. Protams, būt pesimistiskam, izolētam un sevi žēlojošam cilvēkam, kurš pastāvīgi sūdzas par savu dzīvi, var šķist viegla tehnika, lai izvairītos no sarežģītām situācijām. Bet ir liela atšķirība starp to, vai jūs patiesībā esat upuris, un vai jūs izliekaties par upuri. Un ticiet man, tas nav tik grūti pamanāms.
4. Uzskaitot visu. Tā ir vēl viena skumja lieta, ko mēs parasti darām mūsdienās. Mēs turpinām visu uzskaitīt tā, it kā mēs sacenstos ar savu partneri par to, kurš ir pieļāvis vairāk kļūdu un kurš kuram kaut ko ir parādā. JĀ, jūs to izlasījāt pareizi. Mēs turpinām uzskaitīt dažādas lietas. Šī uzskaitīšanas parādība ir tad, kad persona, ar kuru jūs satiekaties, uzrok jūsu pagātnes grēkus un sāk jūs vainot par pagātnes kļūdām, kuras esat pieļāvis, lai attaisnotu viņu pašreizējo rīcību. Tas ir ļoti kaitīgi, jo tas ir veids, kā manipulēt ar citu cilvēku, liekot viņiem tagad justies nepareizi par kļūdu, ko izdarīja agrāk. Tā ir pilnīga enerģijas izšķiešana, kuru citādi varētu novirzīt uz kaut ko saprotošu un pozitīvu.
5. Jaukt greizsirdību ar mīlestību. Mani patiešām pārsteidz tas, kā daži cilvēki to raksturo kā sava veida pieķeršanos. Tas ir absolūti traki tā domāt, ja jūs man jautātu. Greizsirdība nav mīlestības pazīme. Tā kontrolē, manipulē un pazemo. Tā rada dramatismu un pierāda, ka attiecībās trūkst uzticības. Galu galā, tā bieži noved pie ārprātīgas, neracionālas uzvedības, piemēram, pie jūsu partnera lietu pārmeklēšanas, viņu e-pasta uzlaušanas, viņu īsziņu lasīšanas vai vēl sliktāk – automašīnas izsekošanas.
Ja esat atpazinis sevi dažos no šiem toksiskajiem ieradumiem, esmu priecīga. Pirmais solis problēmas risināšanā ir atzīšana, ka problēma pastāv. Nav nekā tāda, ko nevarētu novērst. Sāciet ar atbrīvošanos no šiem toksiskajiem ieradumiem un iekļaujiet savās attiecībās godīgumu un atklātu komunikāciju.
