Pēc tam, kad kāds vīrs bija pasludinājis savu bankrotu, viņš ilgus gadus dzīvoja vienkārša trūcīga cilvēka dzīvi. Neviens pat iedomāties nevarēja, ka šis vīrietis, kurš visu laiku staigā vienās un tajās pašās drēbēs ar laucinieku somu plecā, patiesībā ir miljonārs.
Kad Alans Jomans pasludināja maksātnespēju un zaudēja savu biznesu, no viņa atteicās visi draugi un pat radi. Viņš ne tikai bija visu zaudējis, bet palicis vēl parādā bankām. Rezultātā viņš pasludināja savu maksātnespēju un pārliecināja visus, ka naudas viņam pietiek tikai tik daudz, lai apmaksātu rēķinus. Un, redzot viņa ārējo izskatu, neviens par to pat nešaubījās. Vīrietim pat nebija vairs jumta virs galvas,tāpēc viņš apmetās šķūnī, kur agrāk bija govju kūts.
Viņš dzīvoja ļoti noslēgti un ne ar vienu nekontaktējās. Visi kaimiņi par viņu smējās, taču viņš tam nepievērsa uzmanību. Reizi gadā viņam bija jāierodas tiesā, lai apliecinātu savu finansiālo stāvokli. Viņš nekad nebija kavējis šo vizīti, taču reiz viņš neieradās. Varas iestādes momentā uz to reaģēja, un pārstāvji devās pie vīrieša uz māju. Taču, kad pēc policistu pieprasījuma durvis tika atvērtas, visi kļuva vai mēmi aiz pārsteiguma.
Pirmais, ko viņi ieraudzīja, bija kāpnes, kuras bija noklātas ar zeltā izrakstītu sarkanu paklāju. Mājā bija dārgas mēbeles no labākajām koku šķirnēm, slavenu mākslinieku gleznas, dārgas statujas, baseins, sporta zāle, istabas viesiem un pat deju placis. Taču visa šī pils cienīgā greznība nebija pats galvenais!
Aiz vienas no gleznām, kas karājās pie sienas, bija slēpta ieeja dārzā, kur vīrietis audzēja aizliegtos augus. Un, pateicoties to pārdošanai, viņš bija pratis kļūt bagāts. Tajā pat laikā savu labklājību viņš neafišēja un tā arī turpināja dzīvot ļoti pieticīgi.
