Labdien, es esmu tā meitene, kura vienmēr ir paļāvusies uz savām romantiskajām attiecībām.
Nav tā, ka es neticu draudzībai. Kopš biju maza meitene, mans lielākais sapnis bija kaut kur iederēties. Manā dzīvē nebija nekas tāds, ko es gribētu vairāk, kā būt kaut kā daļai. Es gribēju kaut kur iederēties. Es gribēju, lai mani saprot un redz tādu, kāda es patiesībā esmu. Es gribēju atrast savu dvēseles radinieku. Draugu uz mūžu.
Bet dzīve pret mani ne vienmēr ir bijusi jauka. Ne vienmēr viss manā dzīvē notika pēc maniem plāniem. Dzīve ir neparedzama un pārsteidzoša, bet, tajā pašā laikā, dzīve man ir sagādājusi vairāk vilšanos, nekā svētību. Manas draudzības ar cilvēkiem nekad nebija paredzētas ilgties mūžīgi. Tas ir tā, it kā es būtu kaut kāds magnēts salauztiem, nedrošiem, vājiem cilvēkiem, kuriem vajadzīgs kāds, kas viņus vadītu.
Cilvēki, par kuriem domāju, ka ir mani draugi, mani sarūgtināja.
Bet jūs jau zināt, kā tas notiek. Dažreiz jums ir jāpiedzīvo vissliktākais dzīvē, lai sasniegtu kaut ko labāku. Laikam ejot, es kaut ko sapratu. Man kļuva svarīgāk atrast stabilu partneri, kurš vienlaikus būtu arī mans labākais draugs, mīļākais un dvēseles radinieks. Protams, es arī pa ceļam izveidoju dažas satriecošas draudzības ar citiem cilvēkiem. Bet, kopš tā brīža, mana pirmā prioritāte bija atrast sev partneri.
Un tā es viņu atradu. Es satiku vīrieti, kurš man deva visu, ko es vien esmu gribējusi. Es satiku savas dzīves mīlestību. Manu labāko draugu. Manu visu pasauli. Viss, ko meklēju cilvēkā, jau bija viņā. Viņš bija vairāk nekā tikai mīļākais, viņš bija mans dzīves partneris. Mans komandas biedrs. Mans otrais es. Patvērums, kuru es tik izmisīgi meklēju.
Tātad, šeit es esmu. Tā ir mana atzīšanās. Es mīlu un cienu savus draugus. Esmu patiesi pateicīga par katru cilvēku savā dzīvē, taču mana prioritāte vienmēr būs mans partneris.
Es nevēlos kādu sāpināt ar šo atzīšanos. Bet tieši tā es jūtos.
Un man par to nav žēl. Es nevienam neļaušu likt man par to kaunēties.
Jo viņš… viņš ir viss, ko mana sirds vēlas. Viņš ir līdzīgāks man, nekā jebkurš mans draugs kādreiz ir bijis. Viņš redz mani tādu, kāda es esmu. Viņš pieņem mani tādu, kāda es esmu. Viņš mani padara par laimīgāko cilvēku uz pasaules. Viņš skatās uz pasauli caur tām pašām brillēm, caur kurām es. Viņš man ir blakus vairāk, kā jebkurš cits draugs jebkad ir bijis.
Mēs arī strīdamies. Bet mēs pazīstam viens otra dvēseli. Mēs zinām, no kā mēs abi esam izgatavoti. Mēs esam saskārušies viens ar otra dēmoniem. Mēs visu esam pārdzīvojuši kopā. Tātad, mūsu draudzība ir kaut kas vairāk, nekā tikai romantiskas attiecības. Mūsu attiecības ir kaut kas vairāk, kā tikai draudzība, kāda man ir bijusi ar citiem.
Daži no jums ātri skries nosodīt mani, ka es esmu draudzene, kura pārāk daudz ir pieķērusies savam draugam un kura pilnībā ir zaudējusi sevi. Bet man ir vienalga. Tā es jūtos, un neviena kritika nekad neliks man šaubīties par manu izvēli.
Man patīk pavadīt lielāko daļu laika ar savu partneri. Tāpēc, ka dienas beigās viņš ir vienīgais cilvēks, kurš precīzi zina, ko es vēlos. Viņš ir vienīgais cilvēks, kurš zina ritmu, kurā sitas mana sirds.
Es par to neatvainošos nevienam. Es neļaušu nevienam sabojāt šo manu prieku. Šajā nežēlīgajā pasaulē ir tik daudz skumju un ciešanu, lai atteiktos no lietām, kas mani dara laimīgu un nes mums mūžīgu mieru.
