Bērni no iepriekšējām attiecībām

Bērni no iepriekšējām attiecībām

Nepielaujiet kļūdas, savas personīgās laimes dēļ, atdodot bērnus audzināšanai vecmāmiņai ( lai netraucē). Tas nepāries tāpat vien, ne jums, ne jūsu ģimenei, ne bērniem. Neizdosies būt laimīgai. Tiekoties ar vīrieti uzreiz konkretizējiet- jūs savus bērnus mīliet un netaisieties atdot viņus audzināšanai nevienam citam. Un ja viņš grib jus precēt, tad tikai kopā ar bērniem! Vai arī nekas nesanāks. Jā, viņš var pagriezties un aiziet, bet tas nav iemesls asarām. Tie ir svētki, jo ir ieekonomēti daudzi gadi, jūsu sirds pasargāta no vēl lielākām sāpēm un grēka. Tāds vīrs jums nav vajadzīgs.

Ir jāsaprot, ka viņš nekad nebūs viņu miesīgais tēvs- to nevajag gaidīt un pieprasīt no vīrieša tādu attieksmi arī nevajag. Jā, ir tād vīrieši, kuri mīl savas mīļotās sievietes bērnus( un tas pats par sevi ir saprotams). Bet var būt arī tā, ka vīrs paliek vienaldzīgs, un tas ir tikai normāli. Pietiks, ja bērni redzēs jūsu harmoniskās attiecības. ‘’Nekad nepieļaujiet, ka jūsu vīrietis grauj un lauž jūsu bērnus. Viņam nav tiesību to darīt! Un bērni nekad jums to nepiedos!’’

Vissliktākais, ja attiecību ar vīrieti dēļ, sieviete nodod savus bērnus- netic viņiem, neaizstāv viņus, nostājas vīrieša pusē. Daudzi briesmīgi stāsti sākušies tāpēc, ka :’’mammai es nestāstīju, ko patēvs dara, jo viņa man neticēja”- un šie stāsti ir baisi.

Kad man bija trīs gadi, manai mammai bija pielūdzējs. Viņš ļoti mīlēja mammu. Tomēr, kādā brīdi, sapratusi, ka viss aiziet pārāk tālu, mamma pajautāja viņam, vai viņš ir gatavs pieņemt mūs abas. Nedaudz padomājis, viņš atteicās. Un mamma tūlīt pārtrauca attiecības, par ko esmu viņai dziļi pateicīga. Kaut arī mamma pati teica, ka tas nav bijis viegli. Bet tālāk būtu vēl grūtāk. Jā, man nebija tēva, nebija attiecību parauga. Bet nebija arī patēva, kuru es būtu neieredzējusi, tāpat kā mamma savā bērnībā. Mamma nenodeva mani savas “laimes” vārdā. Rakstu to pēdiņās, jo, ja vīrietis nevar pieņemt daļu no jūsu dzīves, viņš nevar pieņemt arī jūs pašu. Vai tad te var runāt par laimi? Tam, kurš atnācis pirmais, ir priekšrocības- tas nozīme, ka bērniem no pirmās laulības ir priekšroka attiecībā pret otro vīru. Viņiem ir augstāks statuss. Viņus jāciena. Tās ir viņu likumīgās tiesības. Un, ja jūsu iecerētais neciena un nepieņem jūsu bērnus, jums tāds cilvēks nav vajadzīgs. Punkts…

Cik daudz tādi stāsti dzirdēti- es viņu tā mīlu,tā mīlu, bet viņš neieredz manu dēlu. Attopieties! Kāds ”mīlu”, kāds “pāries”? Kā var izvēlēties vīrieti, bet ne savu bērnu? Bērnu, kurš ienācis jūsu dzīvē, lai mainītu to, lai jūs rūpētos par viņu, aizsargātu viņu? Mainīt lūk šo totālo uzticību- pret ko? Pret kārtējo veci, ar kuru pavisam noteikti laimes nebūs. Jau šada jautājuma izteikums vien parāda jūsu nākotni. Vai jūs varēsiet būt laimīga, nododot savu bērnu.

Nepametiet savus bērnus, nenododiet viņus. Un neļaujiet savam vīrietim tā darīt. Ja jūsu dzīvē ir bērni no iepriekšējām laulībām- pieņemiet šo faktu, pieņemiet viņus, cieniet viņus. Tikai tad, ja viss ir savās vietās, ir iespējams būt laimīgiem!

Olga Valjajeva, valyaeva.ru

Vēlies saņemt paziņojumus par noderīgo un interesanto?


Raksti par tēmām

Attiecības

Attiecības

Lasīt vairāk
Grūtniecība

Grūtniecība

Lasīt vairāk
Psiholoģija

Psiholoģija

Lasīt vairāk
Veselība

Veselība

Lasīt vairāk
Ģimene

Ģimene

Lasīt vairāk
Receptes

Receptes

Lasīt vairāk