Visi bērni kādreiz mēdz būt nepaklausīgi, bet ir atšķirība gadījuma rakstura epizodēm un bērna lutināšanu. Ja nespējat noteikt vai jūsu bērns ir izlutināts vai nav, jūs varat uzzināt vairāk par dažām pazīmēm, kas par to liecina, lai spētu labāk saprast. Laicīgi uztverot signālus un pazīmes bērna uzvedībā, kas liecina, ka kaut kas nav īsti pareizi, jūs spēsiet laicīgi atklāt tās iemeslus un novērst situācijas pasliktināšanos.
Protams, jūsu nodoms nekad nebūs audzināt izlutinātu bērnu, tomēr dažkārt tas vienkārši notiek. Labā ziņa ir tā, ka jūs spējat to pozitīvi ietekmēt un uzlabot viņu uzvedību un domāšanas veidu. Tas noteikti nenozīmē, ka neesat gana labs vecāks.
Kas veicina bērnu izlutināšanu?
Dažreiz jūs mēdzat pieņemt kādus lēmumus, kas, jūsuprāt, ir labākais esošajā situācijā, bet patiesībā var veicināt uzvedības problēmas. Iespējams, jūs vēlaties radīt komfortablu vidi, tādu, kāda nav bijusi jums pašiem, bet to esat vēlējies, tādējādi izvairoties no vainas apziņas. Dzīve dažkārt var kļūt pārāk haotiska un neviens nav perfekts, ikviens vecāks mēdz pieļaut kādu kļūdu. To piedzīvo ikviens vecāks un tas nav nekas neparasts.
6 izlutināta bērna pazīmes
Empātijas trūkums un neiejūtība pret citiem
Ja jūsu bērns neizrāda empātiju pret citiem, tā ir zīme, ka, iespējams, ir kāda problēma. Empātiski bērni izrādīs interesi par, piemēram, kāda zīmējuma vai kartiņas izveidošanu kādam, kam tas nepieciešams vai kādam tuviniekam, kurš ir apslimis. Tāpat viņi vēlas apskaut savus vecākus vai citus sev mīļus cilvēkus, kad jūtas bēdīgi. Ko darīt? Pievērsiet uzmanību situācijām, kad izpaužas neiejūtība. Runājiet par to katru reizi, lai arī vieglāk būtu to ignorēt. Jūs varat paaicināt bērnu nomaļus un izrunāt to. Pajautājiet, kā viņš justos, ja kāds tā attiektos pret viņiem. Palīdzot viņiem padomāt par savām sajūtām kādā situācijā, ja viņi atrastos mainītās lomās, palīdzēsiet viņiem sevī atklāt un radīt empātiju un jūtīgumu.
Jūs vienmēr viņiem dodat to, ko viņi vēlas
Visticamāk, bērns ir izlutināts, ja patstāvīgi ļaujat viņam iegūt to, ko viņš vēlas, lai tikai izbēgtu no kārtējās dusmu lēkmes. Iespējams, esat pārāk noguris, izdedzis vai aizņemts, lai klausītos čīkstēšanā un sūdzībās. Vai arī reizēm mēdzat sniegt to, bērns vēlas, lai viņu iepriecinātu. Lai kāds arī katru reizi būtu iemesls, kāpēc tā darāt, tad var novest pie uzvedības traucējumiem. Tad māca, ka viņi var iegūt it visu, ko vēlas, un tā ir diezgan slikta rakstura īpašība, ar kuru izaugt par personību. Kad viņi uzaug šādi, bērns nekad nedomās, ka viņam ir kas jādara, lai kaut ko iegūtu. Ja neatradīsiet veidu, kā risināt šo jautājumu, jūsu bērns darīs jebko, lai tikai panāktu savu. Ko darīt? Ļaujiet viņiem piedzīvot arī neērtas un sarežģītas emocijas. Ja vienmēr padosieties, viņiem nebūs iespējas piedzīvot dažādas emocijas, piemēram, sarūgtinājumu vai garlaicību. Varbūt jums šķiet, ka tas nemaz nav tik slikti, tomēr tas neiemācīs bērnam kā tikt galā ar dažādām situācijām vai uzvesties atbilstoši situācijai. Tas tāpat var bērnam likt zaudēt ticību sev, kad nāksies saskarties ar grūtībām.
Viņi nepārtrauks prasīt vienu un to pašu, kaut arī jau esat pateicis "NĒ"
Bērns, kurš nespēj pieņemt "nē" kā atbildi, visticamāk ir izlutināts. Šāda pieredze ir tipiska ar jaunākā vecuma bērniem, bet, paliekot vecākiem, tai būtu dabīgi jāpāriet vai jāsamazinās. Tomēr, ja tas turpinās ilgstoši, tā nav laba pazīme. Ko darīt? Ja jūs sakat "nē", tad pieturaties pie teiktā. Eksperti norāda, ka bērniem, kuri no saviem vecākiem dzird šo vārdu "nē", piemīt augstāks pašvērtējums. Tāpat, viņi ir empātiskāki pret apkārtējiem.
Viņi paši nerisina savas lietas
Nereti vecāki vēlas darīt visu sava bērna labā. Iespējams, arī Jūs vēlaties rūpēties par viņiem un viņu lietām, lai bērniem būtu vieglāk. Varbūt no malas šķiet diezgan varonīgi censties dzīvi padarīt vieglāku tiem, kurus mīlat. Tomēr, ir lietas, ar kurām bērnam ir jāiemācās tikt pašam galā. Ko darīt? Ļaujiet viņiem mācīties. Ļaujot viņiem pašiem mācīties un apgūt dažādas lietas, ir labākais veids, kā to darīt. Tas iemācīs viņiem būt elastīgiem, izturīgiem un ļaus viņiem pašiem saprast, ka ne vienmēr viss ir tik vienkārši. Kad viņi paši centīsies tikt galā ar sevi un savām lietām, viņiem būs iespēja mācīties no savām kļūdām un viņiem neradīsies problēmas ar atbildības uzņemšanos par savu rīcību. Protams, turpināt viņus atbalstīt, bet ļaujiet pamēģināt pašiem, pirms iejaucaties.
Viņi nepalīdz ar mājas darbiem
Nereti bērni, kuri it nemaz nepalīdz ar vienkāršiem ikdienas mājas darbiem, ir izlutināti. Tas rada viņos sajūtu, ka viņi ir tiesīgi saņemt visu ko vēlas un viņiem nav nekādu pienākumu. Pavisam mazi bērni, visdrīzāk, nepiedāvās jums savu palīdzību, bet kļūstot vecākiem, viņiem būtu jāiesaistās vienkāršu mājas darbu darīšanā. Esot jau pusaudžu vecumā, viņiem tas būtu jādara jau bez liekas atgādināšanas. Ko darīt? Izveidojiet viņiem mājas darbu sarakstu. Jūs varat sākt ar vienkāršām lietām un pamazām palielināt to apjomu, kamēr viņi pieradīs to darīt. Mājas darbi iemāca prasmes, kas noderēs visā turpmākajā dzīvē.
Viņi nav ieinteresēti dot vai dalīties un gandrīz nekad izrāda pateicību
Izlutināti bērni ir vairāk ieinteresēti dāvanu saņemšanā, nevis pasniegšanā. Viņiem negribās izvēlēties dāvanu priekš drauga vai kāda tuva ģimenes locekļa, jo viņi vairāk vēlēsies ko jaunu sev. Tāpat, ne vienmēr viņi izrādīs pateicību par saņemto un necentīsies slēpt savu nicinājumu. Ko darīt? Atrodiet veidus, kā likt viņiem ko dot vai ko dāvināt citiem. Viņi var paveikt ko laipnu vai arī izvēlēties dāvanu svētkos, kas, viņuprāt, patiks otram. Tāpat, jūs varat kopīgi izdomāt, kam vēlētos ziedot nelielu naudas summu vai kopīgi paveikt kādu brīvprātīgo darbu. Kad jūs radīsiet šādas pieredzes iespēju, apspriežat ar bērnu to, cik labi tas var likt otram justies.
