Šis jautājums vienmēr vairāk ir interesējis vedeklas nekā vīramātes.
Anekdotēs, masu mēdijos un literatūrā vīramātes tēls parasti tiek attēlots ne visai pozitīvā gaismā. Taču jāsaka uzreiz - brīnišķīgas vīramātes eksistē! Ir sievietes, ar kurām uzreiz izveidojas labs kontakts. Tādu ir mazāk, taču viņas ir. Parasti tās ir dzīvesgudras sievietes, kuras dzīvo pilnasinīgu dzīvi. Savu, nevis savu bērnu dzīvi. Brīnišķīgās vīramātes tāpēc arī ir brīnišķīgas, ka viņām pietiek gudrības izveidot labas attiecības.
Pastāv zināmas kļūdas, ko jaunās sievietes pieļauj attiecībās ar vīramāti. Ir sievietes, kuras domā, ka vīramātei būtu jākļūst viņām par otro mammu. Ka viņas tās mīlēs un rūpēsies par viņām tāpat, kā par savu dēlu. Taču šādas cerības būtu ieteicams uzreiz atmest, jo viņa ir tikai un vienīgi jūsu VĪRA māte.
Pirmais un galvenais nosacījums, lai ar vīramāti veidotos labas attiecības, ir dzīvošana atsevišķi. Tas ir svarīgi ne tikai jums, bet arī jūsu vīram. Jo, kad vīrietis attālinās no saviem vecākiem, viņš ātrāk emocionāli kļūst pieaudzis un apzinās savu atbildību par ģimeni. Lai gan mātes klātbūtnē vīrietis tik un tā ir un paliek bērns. Un, dzīvojot kopā ar māti, viņš tā arī nekļūs pieaudzis.
Kad jūs dzīvojat atsevišķi, mammas (gan vīramātes, gan sievasmātes) apciemojumiem vajadzētu būt reglamentētiem. Viņai nevajadzētu ierasties tad, kad viņai ir ērti, jo tā jau ir robežu pārkāpšana. Šādas lietas ir jāizrunā uzreiz. Jānorunā, ka par apmeklējumiem jūs iepriekš vienojaties. Nekādu apciemojumu bez brīdinājuma!
Vēl viena kļūda, ko pieļauj jaunās sievas ir tā, ka viņas visu laiku cenšas pierādīt to, ka “es esmu jūsu dēla cienīga”. Viņas no rīta līdz vakaram pucē māju, cep visneiedomājamākos pīrāgus, marinē sēnes, pie tam, pašām krītot vai no kājām aiz noguruma. No vienas puses, cenšoties pierādīt vīramātei, ka es esmu viņas dēla cienīga, bet no otras - pierādīt vīram, ka esmu labāka par viņa māti. Tad lūk, izbeidziet kaut ko pierādīt! Ar jums viss ir kārtībā!
Ja jūs tāpat, kā agrāk, esat finansiāli atkarīgi no vecākiem un pat gaidiet palīdzību no viņiem, tad esiet gatavi par to maksāt. Ar savu brīvību, ar atskaitīšanos. Ar neiespējamību pieņemt patstāvīgus lēmumus. Jo tā jūs atkal esiet bērna lomā, bet bērniem nauda nav vajadzīga.
Viena no tuvu un ne tik tuvu cilvēku savstarpējo attiecību sastāvdaļām ir dāvināšana. Dažām jaunajām sievām var rasties jautājums: “kāpēc man vīramātei kaut kas jādāvina, ja viņa pret mani tā izturas?” Meitenes, vīramāte - tā ir sieviete, kas ir izaudzinājusi jūsu vīru. Un labi izaudzinājusi, ja jau jūs esat ar viņu apprecējusies. Ja ir slikti audzinājusi, tad kādēļ tad jūs viņu precējāt? Tas jau ir jautājums jums.
Vēl kāds svarīgs moments. Kad jūs sarunājaties, svarīgi ir klausīties un nepārtraukt. Pat ja viņa jau 100-to reizi stāsta, cik paklausīgs puisītis ir bijis viņas dēliņš, un kā darījis blēņas, klausieties un nepārtrauciet. Un neiedomājieties kritizēt savu vīru (viņas dēlu) viņas klātbūtnē. Vīramāte par viņu var runāt vienalga ko, pat lamāt un apsaukāt, bet jūs - nē. Ja, nedod Dievs, jums kaut kas paspruks, tas tiks uztverts kā akmens viņas dārziņā.
Tieši tāpat arī nevajag kritizēt vīramāti sava vīra klātbūtnē. Kad vīramāte un vedekla sāk sūdzēties vīrietim viena par otru un cenšas viņu iesaistīt konfliktā, nekas labs no tā nav gaidāms. Tas pat nav attiecību trijstūris, šeit viss ir vienādā līmenī: māte - dēls, sieva - vīrs. Jūs veidojat attiecības atsevišķi ar vīru un atsevišķi ar vīramāti.
Pastāv dažas dzīves viltībiņas, kā uzlabot attiecības ar vīramāti. Var viņai vienkārši piezvanīt, palūgt viņas padomu vai kādu recepti ēdienam, kas garšo viņas dēlam.
Reizēm, vērojot karu starp šīm divām sievietēm - vedeklu un vīramāti, nākas atzīt, ka biežāk virsroku tomēr gūst vīramāte. Jo viņai ir lielāka dzīves, gan arī vienkārši sievietes pieredze, un pat bojāt nervus viņa pratīs daudz izsmalcinātāk.
Skaidrs ir viens: sakārtojot attiecības ar vīramāti, jūs uzlabosiet arī savas attiecības ar vīru. Un šim mērķim ir vērts iztērēt gan laiku, gan spēkus.
