Šodien lielākā daļa sieviešu jau zina sava gaidāmā bērna dzimumu vēl ilgi pirms dzemdībām. Visbiežāk šādu informāciju var uzzināt ultrasonogrāfijas izmeklējuma laikā. Tomēr agrāk, PSRS laikā, šādus aparātus sāka izmantot vien 80-to gadu beigās 90-to sākumā, tādēļ topošās māmiņas izmantoja visdažādākās metodes, lai uzzinātu, kāds bērniņa dzimums ir gaidāms.
Ķermeņa forma un stāvoklis
Visbiežāk mazuļa dzimumu noteica pēc vēdera formas. Tā piemēram, “spics”, uz priekšu izvirzīts vēders liecināja par zēnu, bet glīts, līdzens, apaļš vai, tieši otrādi, izplūdis vēders liecināja par to, ka gaidāma meitene. Labs veids, kā uzzināt, kura dzimuma bērns ir gaidāms, bija sievietes krūtsgalu nokrāsa. Ja gaiši, tad būs dēls, bet, ja tumši - tad gaidāma meita.
Pēc sejas
Starp padomju māmiņām populārs bija arī ticējums, kas saistās ar topošās mātes sejas ādas stāvokli. Piemēram, tika uzskatīts, ja sievietes seja pārklājas ar pumpām, sarkaniem plankumiem vai pēkšņi ir parādījušās grumbas, tad topošie vecāki droši var izvēlēties vārdu meitai. Daudzi šo parādību izskaidroja ar to, ka meitene paņem daļu savas mātes skaistuma. Bet, ja sievietes seja nemainījās uz slikto pusi, tad pēc ticējuma bija jāpiedzimst puisēnam.
Gastronomiskās kaislības
Īpašu vērību topošās māmiņas piegrieza savām gastronomiskajām kaislībām. Topošās mammas, kuras ar lielu apetīti ēda gaļu, bija pārliecinātas, ka piedzims dēls. Turklāt par ticamu apliecinājumu tam, ka vēderā atrodas zēns, bija grūtnieces nosliece uz dārzeņiem, skābiem augļiem un ogām (kartupeļi, citroni, dzērvenes, tomāti). Padomju Savienībā tika uzskatīts, ka kāras uz saldumiem ir tikai topošās meitu māmiņas. Grūtniecības laikā viņas arī labprāt lietoja piena un skābpiena produktus (kefīru, paniņas, biezpienu).
Pēc uzvedības
Bieži par to, kas piedzims - zēns vai meitene, - sprieda pēc grūtnieces uzvedības. Ja sieviete pēkšņi kļuva gracioza, bet viņas gaita līgana, apkārtējie uzreiz to ievēroja un teica topošajai mātei, ka viņai noteikti būs meita. Un otrādi, ja sieviete grūtniecības laikā jutās neveikla un tūļīga, tad viņa zināja, ka pēc ticējuma viņa varētu sagaidīt dēlu. Bez šaubām, pazīmes, kurām ticēja padomju sievietes, ne vienmēr piepildījās. Taču tolaik nekas cits, kā tām kaut nedaudz ticēt, viņām neatlika.
