Būdami bērni, mums visiem bija tendence sabrukt, kad šķietami nesvarīgās lietas nenotika tā, kā mēs vēlētos. Ja mēs kaut ko nometām, vai mums nevarēja nopirkt jaunu rotaļlietu, ko mēs gribējām, mēs kliedzām un raudājām. Tā kā mēs paliekam vecāki, šīs lietas sāk mainīties. Mēs iemācām sevi piespiest šīs nevēlamās emocijas un tikt ar to galā šķietami mierīgāk un savāktāk. Būdami pieaugušie, daudzi no mums pilnībā novērš sevi no šīm sajūtām. Tas ir nonācis līdz tādai stadijai, ka cilvēkiem ir kauns justies skumjiem, dusmīgiem vai nobijušiem. Tik daudzi cilvēki, varbūt pat viens no tajiem esat jūs, ir aizmirsuši, ka būt cilvēcīgam dažos gadījumos nozīmē arī justies briesmīgi. Tāpēc, lūdzu, neesiet tik smags pret sevi, ir pareizi dažreiz sabrukt.
Atļaujiet savai sirdij justies salauztai
Mīlestība ir viena no skaistākajām dāvanām, ko jūs kādreiz dzīvē varētu saņemt. Ne tikai tas, bet arī tas, ka iemācījāties kādam atdot savu sirdi, ir visiepriecinošākā lieta, ko jūs jebkad esat izdarījis. Tomēr ir viegli sevi noskaņot uz to, lai vienkārši nepiedzīvotu šīs lieta, jo jūs pārāk daudz baidāties.
Varbūt jūs baidāties atdot savu sirdi kādam, jo visā tajā procesā tā tiks salauzta.
Es jums nemelošu, tā tas varētu notikt. Jūs varētu kādu ļoti mīlēt, tomēr viņi var jūs sāpināt un sagraut visos iespējamos veidos. Neskatoties uz to, tas nenozīmē, ka jums vajadzētu atteikties no mīlestības. Salauzta sirds ir kaut kas ļoti sāpīgs, bet tas ir kaut kas tāds, ko mēs visi piedzīvojam. Tā kalpos kā mācība, kas palīdzēs jums izaugt un attīstīties par stiprāku, nobriedušāku un zinošāku cilvēku kopumā. Tāpēc nemēģiniet sevi apturēt piedzīvot šīs lietas. Protams, tas nebūs patīkami, bet tā ir daļa no cilvēka.
Jums ne vienmēr ir jāsadzīst
Kad jūtaties ievainots, sākotnējā reakcija bieži var būt šo sāpju tūlītēja novēršana. Pilnībā saprotams ir tas, ka jūs vēlaties pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no visa, kas liek jums justies šādā veidā. Lai arī tā varētu būt vairāku cilvēku reakcija, tas ne vienmēr ir tas, kas jums jādara. Dažreiz jums vienkārši jāsper solis atpakaļ un jāuzdod sev jautājums “Vai es tiešām esmu salauzts?” Biežāk nekā parasti, sāpes vēl nenozīmē, ka esat salauzts. Sāpes nozīmē to, ka jūs pārdzīvojat briesmīgu pieredzi, kas maina jūs kā cilvēkus.
Tas nozīmē, ka jūs kļūstat stiprāks.
Padomājiet par to, ko jūs jūtat, kad piedzīvojat sāpes. Nepiedzīvojot tās jūs nevarat attīstīties un pārveidoties par kaut ko jaunu un labāku. Tāpēc nedomājiet, ka jums ir uzreiz jādziedina sevi, jo dažreiz jūs nekad neesat īsti salauzts, lai sāktu šo dziedināšanas procesu.
Ja jūs sabrūkat, tas nozīmē, ka jūs esat dzīvs
Veltiet laiku tam, lai apskatītu, kas jūs esat - jūs elpojat, jūs esat cilvēks, jūs esat dzīva būtne.
Vēl vairāk par visu to, jūs esat cilvēks, kurš var sajust dusmas, laimi, mīlestību, bēdas, sāpes un visu, kas ir pa vidu tām emocijām. Šī spēja vien ir skaista. Tas, ka mēs sevī varam just gan gaismu, gan tumsu, ir brīnišķīga lieta. Būt dzīvam nozīmē uzņemt gan visu slikto, gan labo. Sabrukšana varbūt nav patīkamākā lieta pasaulē, bet tas nozīmē, ka jūs esat dzīvs.
Ļaujiet sev būt dzīvam. Ļaujiet sev sajust katru daļu no tā, ko nozīmē būt cilvēkam.
Dažreiz dzīvē jums liksies, ka jūs tūlīt sabruksiet. Jums šķitīs, ka viss ap jums sabrūk un, iespējams, jūs nevarēsiet tikt ar to galā, bet tas arī ir labi. Dažreiz ir labi tā justies, jo tas ir kaut kas tāds, kam mēs visi reiz ejam cauri, vismaz vienu reizi savā mūžā. Lūdzu, šo emociju dēļ pārāk daudz nenosodiet sevi. Jums dažreiz ir atļauts sabrukt.
Tik daudziem cilvēkiem liekas, ka viņiem ir jānoraida savas cilvēciskās emocijas.
