Pirms laulībām daudzas jaunās meitenes un sievietes aizdomājas, vai pieņemt vīra uzvārdu. Dažas uzskata to par savu pienākumu, bet citas nesaprot, kāpēc tas vispār būtu jādara. Aplūkosim šo jautājumu no dažādiem skatu punktiem. Interesanti, kāds viedoklis būs tuvāks tev?
Vai pieņemt vīra uzvārdu
Agrāk spēkā bija tāds likums, saskaņā ar kuru sievietei pēc kāzām bija jāpāriet vīra uzvārdā. Taču šie laiki jau sen ir pagājuši. Un tas ir lieliski, jo ir daudz jauno sieviešu, kuras nav gatavas šķirties no sava meitas uzvārda. Tam ir vairāki vērā ņemami iemesli.
Pirmkārt, līdz ar uzvārda maiņu nāksies mainīt pilnīgi visus dokumentus. No šīs birokrātijas, vari pat nešaubīties, galva sāks griezties. Turklāt tas viss maksā naudu.
Otrkārt, pastāv tāds viedoklis, ka atsakoties no meitas uzvārda, sieviete atsakās pati no sevis un savas dzimtas. Un tas jau izskatās pēc nodevības. Kāda mūsu lasītāja raksta: ‘’Ne par ko nemainīšu savu uzvārdu. Tas man ir kā piemiņa no mana tēva.’’ Un patiešām, saglabājot savu uzvārdu dažas sievietes apliecina savu cieņu pret tēviem, kuru varbūt jau nav vairs starp dzīvajiem.
Taču gadās arī daudz prozaiskāki stāsti. Piemēram, sievietei vienkārši nepatīk vīra uzvārds, bet viņas meitas uzvārds, tieši otrādi, ļoti labi skan. Turklāt viņa varbūt jau ir sasniegusi ievērojamus panākumus, būdama tieši savā uzvārdā. Kāda jēga kaut ko mainīt?
Sievietēm ir izvēles tiesības
Mēs esam pārliecināti, ka tev nav pienākums pakļauties kaut kādiem sabiedrības standartiem, ja tie tevi neapmierina. Agrāk sievietes bieži tika nosodītas, ja viņas nepārgāja vīra uzvārdā. Sak, bez kopīga uzvārda normāla ģimene nemaz nevar būt. Tas ir kā savdabīgs laulāto uzticības un stipru vienojošo saišu simbols.
Taču kopīgs uzvārds nebūt negarantē, ka laulība nekad neizjuks. Viss ir atkarīgs tikai no pašiem cilvēkiem un viņu savstarpējām attiecībām, nevis no uzvārda, kuru sieviete pieņem vai atstāj savu. Ja sieviete pieņems vīra uzvārdu, tas taču nenozīmē, ka viņi nekad nestrīdēsies.
Gadās situācijas, kad vīrs vienkārši pieprasa, lai sieva pārietu viņa uzvārdā. Šādā gadījumā gan derētu ar viņu apspriest jautājumu par uzticēšanos. Iespējams, ka vīrietis nav īsti pārliecināts par sevi vai savu izredzēto. Tāpēc divreiz padomā, vai tu vēlies iziet par sievu pie privātīpašnieciska vīrieša, kurš tevi identificēs tikai kā savu sievu, nevis kā patstāvīgu personību.
Par laimi, skarbā patriarhāta ēra pamazām aiziet nebūtībā. Vīrietim vairs nav jābūt vienīgajam mamuta medniekam, bet par ģimenes galvu var kļūt arī sieviete. Nav nekāds brīnums, ka bieži vien uzvārdu maina vīrietis, nevis sieviete. Par šādu situāciju raksta vēl kāda mūsu lasītāja: ‘’Mana draudzene nekādi nevarēja iemācīties pareizi uzrakstīt sava vīra uzvārdu. Jaunais vīrs beigās atmeta ar roku un kāzās pieņēma sievas uzvārdu.’’
Bērna uzvārds
Speciālisti par šo tēmu ir veikuši ne mazums socioloģisko pētījumu. Piemēram, bērnus, kas dzimuši laulībā, tā maz satrauc. Bērns nepārdzīvos par to, kāpēc vecākiem ir atšķirīgi uzvārdi. Pat vēl vairāk: ja laulātie vēlas, tad bērnam var dot arī mātes uzvārdu. Un tas pat nav dzimtas turpināšanas vārdā. Vienkārši mātes uzvārds ir labskanīgāks.
Mūsu padoms
Ja tu nespēj izlemt, pieņemt vīra uzvārdu pēc kāzām vai nē, ir vienkārša izeja. Paņem dubulto uzvārdu. Gan vīrs būs apmierināts, gan tava radu saime būs priecīga. Tiesa gan, dokumentus tik un tā nāksies mainīt.
Secinājums - vairākums mūsu aptaujāto sieviešu bija vienisprātis, ka uzvārds nav obligāti jāmaina. Bet, ja vīram ir patiesi skaists un skanīgs uzvārds, tad kāpēc gan ne?
Un ko par šo tēmu domā tu?
