Šajos laikos ļoti bieži tiek dzirdēti stāsti par to, ka tēvi pēc kāda laika uzzina, ka nemaz nav saviem bērniem īstie. Statistika liecina, ka tā notiek katrā trešajā gadījumā. Tā ir ļoti populāra tēma dažādos sarunu šovos un TV raidījumos. Loģiski, ka, uzzinot šādus jaunumus, ikviens var sajukt prātā, bet katrs jau domā, ka ar viņu gan tā nenotiks. Analoģisks incidents notika arī ar Juri, kurš savos 53 gados uzzināja, ka viņa dēli nemaz nav viņa īstie bērni.
Juris ar savu sievu Katrīnu bija nodzīvojis 17 gadus. Pa šo laiku viņiem bija piedzimuši trīs dēli. Vīrietim piederēja vairāki ziedu veikali, kas nodrošināja visai labus ienākumus. Arī sieva strādāja. Dzīvoja viņi laimīgi, tāpēc neviens pat iedomāties nevarēja, ka kaut kas tāds varētu notikt.
Savus bērnus viņš dievināja, viņi auga paklausīgi un nesagādāja vecākiem īpašas raizes. Tomēr viņu vienmēr bija satraucis fakts, ka dēli nemaz nav līdzīgi ne viņam, nedz arī sievai. Viņi ar Katrīnu bija gaišmataini, bet dēliem bija tumši mati un austrumnieciski sejas vaibsti.
Un tā nu viņš 2016.gadā slepus no visiem nolēma veikt paternitātes ekspertīzi, pat neraugoties uz to, ka tas izmaksāja prāvu naudas summu. Rezultāti viņu šokēja, aizdomas apstiprinājās - dēli nebija viņa.
Pēc tik neapgāžamu pierādījumu uzrādīšanas sieva nesāka liegties, bet visā atzinās. Izrādījās, ka viņa 6 gadu garumā bija tikusies ar vīrieti, kam bija dienvidnieku asinis, bet kurš arī bija precējies un šķirties negrasījās. Vēlāk viņi attiecības bija pārtraukuši. Visus savus bērnus sieviete bija dzemdējusi no šā vīrieša, bet Jurim teica, ka tie ir viņa bērni.
Juris pēc tādiem jaunumiem nonāca slimnīcā un nogulēja tur diezgan ilgi, jo uz nervu pamata bija saasinājušās citas saslimšanas. Katrīna centās izlūgties vīram piedošanu, jo gribēja saglabāt laulību, bet vīrietis ar viņu pat runāt negribēja un, tiklīdz bija izrakstījies no slimnīcas, tūlīt pat iesniedza dokumentus laulības šķiršanai.
Sākumā Juris bija šokēts tik ļoti, ka nevēlējās tikties pat ar dēliem. Arī viņus ļoti nomāca atklājušies jaunumi, jo sanāca tā, ka visu dzīvi viņus nav audzinājis miesīgais tēvs, bet viņu īstais tēvs, izrādās, ir pavisam svešs vīrietis.
Vēlāk Juris saprata to, ka dēli šajā situācija nav vainīgi, un viņiem ir tikpat smagi. Lai arī tā ir sanācis, viņi tik un tā paliks Jura bērni, jo viņš tos bija audzinājis kopš dzimšanas. Viņi atjaunoja attiecības un vienojās, ka nekad par atklāto noslēpumu vairs nerunās, un viss būs tāpat, kā agrāk. Bērnus viņš ļoti mīl un palīdzēs viņiem arī turpmāk.
Kopš tā brīža ir pagājuši pieci gadi, taču vīrietim aizvien ir smagi, atceroties šo situāciju. Juris apprecējās otrreiz, taču kopēju bērnu viņiem nav. Kas attiecas uz bijušo sievu, tad viņi vairs nesazinās, un Juris saka, ka nekad viņai nepiedos, jo vienā acumirklī viņš bija zaudējis ģimeni, kuru tik ļoti mīlēja.
